Pāriet uz saturu

Bitcoin

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Bitcoin
Bitcoin logotips
Bitcoin logotips
Oficiāli lieto Salvadora[1]
Neoficiāli lieto Starptautiski
Subvienība
1/100000000 satoši
Valūtas simbols BTC, XBT,[2] , ฿[3][P 1]

Bitcoin jeb bitmonētas[4] ir vienādranga apmaksas sistēma un kriptonauda, balstīta uz atvērtā pirmkoda protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu. Bitcoin 2009. gadā publiskoja izstrādātājs vai izstrādātāju grupa zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Tā ir kriptovalūta, kas balstās uz publiskās atslēgas kriptogrāfiju.

Bitmonētas tiek emitētas automātiski, pēc iepriekš radīta algoritma. Tos piešķir lietotājiem kā atlīdzību par piešķirto skaitļošanas jaudu maksājumu apstrādes nodrošināšanai, pārbaudot un saglabājot visus darījumus publiskā dalītā transakciju žurnālā, ko sauc par blokķēdi (block chain), veicot darba pierādījumu (Proof-of-Work). Šo procesu sauc par "rakšanu", tās dalībniekiem piešķir gan iepriekšminētās no jauna emitētās bitmonētas, gan arī darījumos ietvertās komisijas maksas. Bez "rakšanas", bitmonētas var iegūt arī biržās, pērkot tos par fiat naudu, kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var pa tiešo viens otram nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu, izmantojot maka programmatūru.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bitcoin cenas izmaiņas kopš 2009. gada
Apgrozībā izlaisto bitmonētu skaits

Bitcoin izveidoja Satoši Nakamoto, kas rakstīja par Bitcoin 2008. gada 31. oktobrī pētniecības dokumentā ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma" (angļu: Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System).[5] Tas tika īstenots kā atvērtā pirmkoda programmatūra un publiskots 2009. gada janvārī. Bitcoin bieži tiek saukts par pirmo ciparnaudu, lai gan iepriekšējas sistēmas pastāvēja. Bitcoin ir pareizāk raksturot kā pirmo decentralizēto ciparnaudu.

Viens no pirmajiem Bitcoin atbalstītājiem un adoptētājiem bija programmētājs Hals Finijs. Finijs lejupielādēja Bitcoin programmatūru, dienā tā tika publicēta, un saņēma 10 bitmonētas no Nakamoto pirmajā Bitcoin darījumā.

Balstoties uz Bitcoin atvērto pirmkodu, 2011. gadā sāka parādīties citas ciparnaudas, populārākā no tām — Litecoin.

2013. gadā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitmonētas. WordPress sāka 2012. gada novembrī, tam sekoja OKCupid 2013. gada aprīlī, Atomic Mall 2013. gada novembrī, TigerDirect un Overstock.com sāka Bitcoin pieņemt 2014. gada janvārī, Expedia 2014. gada jūnijā, Newegg un Dell 2014. gada jūlijā un Microsoft 2014. gada decembrī. Dažas labdarības organizācijas, piemēram, Electronic Frontier Foundation pieņem Bitcoin ziedojumiem (organizācija sāka pieņemt bitmonētas 2011. gada janvārī, pārtrauca pieņemt tos 2011. gada jūnijā un atkal pieņemt sāka 2013. gada maijā).

Pirmais Bitcoin bankomāts tika uzstādīts 2013. gada oktobrī Vankūverā, Britu Kolumbijā, Kanādā.

Ieguve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunu bitkoinu izlaide ir decentralizēta un nav atkarīga no kādas regulējošas iestādes, emisijas apjoms ir zināms jau iepriekš. Jaunu bitkoinu standarta porcija tiek pievienota komisiju summai no transakcijām, kas ir iekļautas kārtējā blokā. Gala summu kā atlīdzību saņem tas, kurš ir iekļāvis kārtējo bloku transakciju datubāzē.[6]

Klientprogrammas pirmajās versijās bija poga “ģenerēt jaunus bitkoinus”.[7] Kopš 2013. gada ieguve bez specializētiem procesoriem (ar videokarti vai centrālo procesoru) ir nerentabla: elektroenerģijas rēķinu summas ir pārsniegušas vidējo rādītāju.[8]

2017. gadā parādījās mākoņieguves pakalpojums ar nomātas jaudas izmantošanu.[9] Aprīkojuma apkalpošanu, iestatīšanu un pieslēgšanu internetam nodrošina uzņēmums, kas sniedz šo pakalpojumu. Vairākumā gadījumu nomnieks var izvēlēties vēlamo kriptovalūtu un ieguves pūlu, kam pievienoties.

Ik pēc katru jaunu 210 000 bloku izveidošanas (aptuveni vienu reizi 4 gados) atlīdzība jaunu bitkoinu veidā samazinās divas reizes, t.i., ģeometriskajā progresijā (atlīdzības apmērs 50 → 25 → 12,5 → …).[10] Kopējais bitkoinu emisijas apjoms ir ierobežots, jo to veido dilstošās ģeometriskās progresijas locekļu summa, un nepārsniegs 21 miljonu.[11] 2014. gada maijā apgrozībā bija 12,7 miljoni bitkoinu, bet 2021. gada jūlijā — 18,77 miljoni.[12]

Enerģijas patēriņš un ietekme uz klimata izmaiņām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bitcoin electricity consumption
Elektrības patēriņš bitcoin tīklā kopš 2016. gada (gada griezumā) un salīdzinājums ar elektrības patēriņu dažādās valstīs 2019. gadā. Augšējā un apakšējā robeža (pelēkā josla) noteikta pēc pieņēmumiem par sliktāko un labāko scenāriju, bet sarkanā līnija norāda vidējo novērtējumu (datu avoti: Cambridge Bitcoin Electricity Consumption Index, US Energy Information Administration; skatīt metodoloģiju Arhivēts 2021. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē.).

Bitcoin tiek kritizēts par "rakšanā" patērēto elektroenerģijas apjomu.

2015. gadā tika lēsts, ka kopējais ar "rakšanu" saistītais enerģijas patēriņš veidoja 166,7 megavatus, bet 2017. gadā no viena līdz četriem gigavatiem elektroenerģijas.[13][14] 2018. gadā tas tika novērtēts kā 2,55 līdz 3,572 GW jeb aptuveni 6% no Pasaules banku sektora kopējā patēriņa.[15][16][17] 2019. gada jūlijā BBC ziņoja, ka patēriņš veido 7 gigavatus, 0,2% ko kopējā Pasaules patēriņa; tādu pašu patēriņu kā Šveicei.[18] 2021. gada Kembridžas Universitātes novērtējumā bitkoinu ieguve patērē vairāk nekā 178 TWh gada laikā, kas to ierindotu 30 lielāko patērētāju vidū valstu vērtējumā.[19]

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Šis ir arī Taizemes bata simbols

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ El Salvador, primer país del mundo en reconocer al Bitcoin como moneda de curso legal
  2. ↑ Jon Matonis. «Bitcoin gaining market-based legitimacy as XBT». Coindesk, 2013. gada 17. decembris. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī.
  3. ↑ Jon Matonis. «Bitcoin Casinos Release 2012 Earnings». Forbes (Ņujorka), 2013. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. Februāris. Skatīts: 2013. gada 11. Jūlijs. Responsible for more than 50% of daily network volume on the Bitcoin blockchain, SatoshiDice reported first year earnings from wagering at an impressive ฿33,310.
  4. ↑ «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - bitmonēta». termini.gov.lv.
  5. ↑ «What is 'Bitcoin'» (angļu). Investopedia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. oktobris. Skatīts: 2017. gada 11. oktobris.
  6. ↑ «Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System». bitcoin.org. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  7. ↑ «Bitcoin currency value reaches record high of $147 before plunging down». theguardian.com. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  8. ↑ «Bitcoin offers speedy currency, poses high risks». purdueexponent.org. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  9. ↑ «How a cloud computing company is helping people mine for bitcoin». cnbc.com. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  10. ↑ «What is the Bitcoin Halving (Halvening)?». buybitcoinworldwide.com. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  11. ↑ «Bitcoin vs Litecoin for 2021». comparebrokers.co. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  12. ↑ «Number of Bitcoins in circulation worldwide from October 2009 to August 15, 2021». statista.com. Skatīts: 2021. gada 16. augusts.
  13. ↑ Chris Mooney, Steven Mufson. «Why the bitcoin craze is using up so much energy». The Washington Post, 2017. gada 19. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. janvāris. Skatīts: 2018. gada 11. janvāris. several experts told The Washington Post that bitcoin probably uses as much as 1 to 4 gigawatts, or billion watts, of electricity, roughly the output of one to three nuclear reactors.
  14. ↑ «The magic of mining». The Economist. 2015. gada 13. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. janvāris. Skatīts: 2015. gada 13. janvāris.
  15. ↑ Paul Roberts. «This Is What Happens When Bitcoin Miners Take Over Your Town - Eastern Washington had cheap power and tons of space. Then the suitcases of cash started arriving.». Politico, 2018. gada 9. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. marts. Skatīts: 2018. gada 16. marts.
  16. ↑ de Vries, Alex (May 2018). "Bitcoin's Growing Energy Problem". Joule 2 (5): 801–805. doi:10.1016/j.joule.2018.04.016.
  17. ↑ Köhler, Susanne; Pizzol, Massimo (20 November 2019). "Life Cycle Assessment of Bitcoin Mining". Environmental Science & Technology 53 (23): 13598–13606. Bibcode 2019EnST...5313598K. doi:10.1021/acs.est.9b05687. PMID 31746188.
  18. ↑ Chris Baraniuk. «Bitcoin's global energy use 'equals Switzerland'». BBC News, 2019. gada 3. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. janvāris. Skatīts: 2020. gada 2. februāris.
  19. ↑ «How bad is Bitcoin for the environment really?». Independent. 2021. gada 12. februāris. Skatīts: 2021. gada 15. februāris. requires nearly as much energy as the entire country of Argentina

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bitcoin
Vērtīgākās kriptonaudas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bitcoin&oldid=3999021"