Ethereum

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ethereum
Ethereum projekta logotips
Ethereum projekta logotips
Oficiāli lieto
Neoficiāli lieto Starptautiski
Valūtas simbols Ξ, ETH, ēteris

Ethereum ir vienādranga izkliedētās skaitļošanas platforma, balstīta uz atvērtā pirmkoda protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu (blokķēdi) un viedo līgumu.[1] Tā nodrošina decentralizētu Tjūringa pilnīgu virtuālo mašīnu, sauktu par Ethereum Virtual Machine (EVM), kas var izpildīt skriptus, izmantojot starptautisku tīklu ar publiskajiem mezgliem. Tāpat tā nodrošina kriptonaudu, sauktu par ēteriem (ether), ko var pārsūtīt no viena konta otram, lai atmaksātu dalībnieku mezglus par izdarītajiem aprēķiniem.[2] Ethereum ir arī iekšējais darījumu cenu noteikšanas mehānisms — gāze (gas), ko izmanto, lai mazinātu surogātpastu un piešķirtu resursus tīklam.[1][3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ethereum 2013. gada beigās prezentēja Vitaliks Buterins, kriptovalūtu pētnieks un programmētājs. Platformas attīstības norisinājās ar publiskiem ziedojumiem no 2014. gada jūlija līdz augustam, kad interesenti pirka ēterus, izmantojot bitmonētas.[4] Sistēma sāka darboties 2015. gada 30. jūlijā ar aptuveni 11,9 miljoniem ēteru.[5]

2016. gadā The DAO organizācijas projekta bojāejas rezultātā, Ethereum sadalījās divās atšķirīgās blokķēdēs. Jaunā versija kļuva zināma kā Ethereum (ETH), bet oriģinālā versija turpināja funkcionēt kā Ethereum Classic (ETC).[6][7][8] 2017. gadā Ethereum naudas vērtība pieauga par 13 000%.[9]

Viedais līgums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viedais līgums ir datorprogramma vai transakciju protokols, kas paredzēts, lai automātiski izpildītu, kontrolētu vai dokumentētu juridiski nozīmīgus notikumus un darbības saskaņā ar līguma vai vienošanās noteikumiem.[10][11][12] Viedo līgumu mērķis ir samazināt vajadzību pēc pilnvarotiem starpniekiem, arbitrāžas un tiesību piemērošanas izmaksas, krāpšanas radītos zaudējumus, kā arī ļaunprātīgu un nejaušu izņēmumu skaitu.[13]

Tirdzniecības automāti ir vecākā tehnoloģija, kuru var uzskatīt par viedo līgumu ekvivalentu. 2014. gada “Baltajā grāmatā” par Ethereum kriptovalūtu Bitcoin protokols ir aprakstīts kā viedā līguma koncepcijas “vājā versija”, kā to definējis datorzinātnieks, jurists un kriptogrāfs Niks Sabo.[14] Kopš Bitcoin ieviešanas ir parādījušās vairākas kriptovalūtas, kuras atbalsta scenāriju valodas, kas nodrošina progresīvākus viedos līgumus starp nepilnvarotām pusēm.[15]

Viedais līgums nav tas pats, kas juridiskais viedais līgums. Pēdējais ir tradicionāla dabiskajā valodā rakstīta juridiski saistoša vienošanās, kuras noteikti nosacījumi ir pierakstīti ar mašīnlasāmā koda palīdzību.[16][17]

Uzlabojumu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blokķēdes Ethereum sākotnējā alfa-versija saucās Frontier.[18] Tās izstrādātāji negarantēja drošību.[19] Blokķēdes Ethereum pirmā modernizācija notika 2016. gada 14. maijā, bloka augstumam esot vienādam ar 1,150,000.[20] Jaunu protokola versiju nosauca par Homestead. Atjauninājums izslēdza no tīkla kontraktus Canary.

Tika paziņots, ka uz ieguvi balstītā tīkla aizsardzība tiek plānota vienīgi sākotnējā posmā un ka nākotnē tiek plānots pāriet vienīgi uz proof-of-stake, starpposmā izmantojot jauktu modeli. Turklāt augstas prasības pret videoatmiņu (GPU) kļuva par aizsardzības līdzekli pret specializētu procesoru (ASIC) izmantošanu ieguves procesā – 2017. gada jūlijā bija nepieciešami 2,04 Gb.

Ar atjauninājumu Metropolis: Byzantium aizsākās pāreja uz metodi Proof of Stake.[21] Metropolis: Constantinople tika izlaists 2019. gada 28. februārī. Tas sagatavoja tīklu pārejai uz PoS-protokolu Casper un iepriekšējā ieguves modeļa atcelšanai, kas notika 2019. gada 1. ceturksnī. Nākamā modernizācija Istanbul tika plānota blokā #9069000 (tai bija jānotiek 2019. gada 4. decembrī), taču atjauninājums tika aktivēts Ethereum galvenajā tīklā 2019. gada 8. decembrī. Starp Istanbul galvenajiem uzdevumiem bija blokķēdes Ethereum un anonīmas kriptovalūtas Zcash saderības nodrošināšana, kā arī tīkla mērogojamības palielināšana pateicoties pierādījuma protokoliem ar nulles izpaušanu SNARKs un STARKs. Bez tam, atjauninājums apgrūtināja DoS-uzbrukumus tīklam pateicoties tam, ka mainījās komisijas maksa par operacionālo kodu palaišan. Istanbul sastāvēja no divām daļām, pāreja uz otro daļu – Berlin notika 2021. gada 15. aprīlī.[22][23]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Understanding Ethereum (Report). CoinDesk. 2016. gada 24. jūnijs. (angliski)
  2. Cryptocurrencies: A Brief Thematic Review Archived 25 December 2017 Wayback Machine vietnē.. Social Science Research Network. 28 august 2017. (angliski)
  3. ConsenSys. «Ethereum, Gas, Fuel, & Fees». ConsenSys Media, 2016-06-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. maijs. Skatīts: 2017-01-15. (angliski)
  4. Roger Aitken. «Digital Gold 'Done Right' With DigixDAO Crypto-Trading on OpenLedger». Forbes, 2016. gada 23. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 28. aprīlis.
  5. etherchain.org. «Accounts - etherchain.org - The ethereum blockchain explorer». www.etherchain.org (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. augusts. Skatīts: 2017-05-30. (angliski)
  6. Cecille De Jesus. «The DAO Heist Undone: 97% of ETH Holders Vote for the Hard Fork». Futurism, LLC., 2016. gada 19. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. augusts. Skatīts: 2017. gada 16. maijs. (angliski)
  7. Andrew Quentson. «Miners Vote Overwhelmingly in Support of Ethereum's Hardfork». Cryptocoinnews, 2016. gada 17. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 14. maijs. (angliski)
  8. Miles Bradley. «CoinDesk Research: Ethereum Hard Fork Had Little Impact on Sentiment». Coindesk, 2016. gada 17. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 14. maijs. (angliski)
  9. «Ethereum hits a fresh record high and is up over 13,000% in a year». CNBC. 2017. gada 8. janvāris. (angliski)
  10. «Smart Contracts». jstor.org. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  11. «Contract Law 2.0: «Smart» Contracts As the Beginning of the End of Classic Contract Law». papers.ssrn.com. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  12. «Smart Contracts:Formalizing and Securing Relationships on Public Networks». firstmonday.org. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  13. «Ethereum Whitepaper». ethereum.org. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  14. «What is a smart contract and how does it work?». kucoin.com. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  15. «Interpretation of contracts and smart contracts: smart interpretation or interpretation of smart contracts?». kluwerlawonline.com. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  16. «Is code law? Current legal and technical adoption issues and remedies for blockchain-enabled smart contracts». journals.sagepub.com. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  17. «Smart contracts from the contract law perspective: outlining new regulative strategies». academic.oup.com. Skatīts: 2022. gada 31. maijs.
  18. «Ethereum Launches Long-Awaited Decentralized App Network». coindesk.com (angļu). Skatīts: 2021. gada 2. jūlijs.
  19. «Best Trading Ethereum Guide». comparebrokers.co (angļu). Skatīts: 2021. gada 2. jūlijs.
  20. «History of Ethereum». coinmama.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. novembrī. Skatīts: 2021. gada 2. jūlijs.
  21. «Byzantium (Metropolis part 1) Ethereum fork in numbers». medium.com/@ChaosMA0 (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 2. jūlijs.
  22. «Ethereum Berlin Upgrade Announcement». blog.ethereum.org (angļu). Skatīts: 2021. gada 2. jūlijs.
  23. «Berlin Hard Fork Is Now Live on Ethereum». coindesk.com (angļu). Skatīts: 2021. gada 2. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]