Boriss Jirgensons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Boriss Jirgensons

Boriss Jirgensons bija zvejnieku arteļa, arī zvejnieku kolhoza "Brīvais vilnis" dibinātājs, pirmais priekšsēdētājs. Dzimis 1912. gada 25. augustā Smoļenskas apgabala Roslavļas apriņķa Semjonovkas sādžā. Kristīts Roslavļas apriņķa Lugas baznīcā.

Uz Smoļenskas apgabalu viņa vecāki no Latvijas uz Krieviju izceļojuši pēc 1905. gada tā iemesla dēļ, ka tur bija iespējams iegūt zemi. Borisa vecākiem Kristīnei un Augustam iemērīta „2 zirgu zeme”, kas aptuveni bija 32 ha. Uzcēluši māju, iekopuši saimniecību, piedzimuši trīs bērni. Diemžēl pēc 1917. gada Ļeņina vadītā apvērsuma zemi viņiem atņēma. Divdesmitajos gados ģimene no Krievijas atgriezās jaundibinātajā Latvijā. Kā ar pauniņu bija aizbraukuši, tā ar pauniņu arī atgriezās. Nekādas citas bagātības kā bērni, nebija, visu atstājuši, lai varētu atgriezties dzimtenē, arī lielinieki uz robežas daudz atņēmuši. Borisam izglītības nebija, nācās strādāt visādus darbus, tomēr viņš ātri apguva ļoti plašas zināšanas zvejniecībā, nozarē, kurā varēja nopelnīt. Boriss iemantoja tādu vietējo iedzīvotāju uzticību un atbalstu, lai viņu ievēlētu par z/k „Brīvais vilnis” pirmo priekšsēdētāju.

Atšķirībā no lauku kolektivizācijas, zvejniecības kolektivizācija patiešām atnesa taustāmu labumu tiem, kuri zvejnieku kolhozos iestājās un strādāja. Par z/k "Brīvais vilnis" dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1949. gada 26. aprīlis.[1]

Oficiāli kolhozu Boriss vadīja kopš tā dibināšanas 1949. gadā līdz 1955. gadam. 1952. gadā kolhozs kļuva miljonārs, viens no bagātākajiem zvejnieku kolhoziem republikā. Kā fenomens jāpiemin, ka Borisam nebija pat vidusskolas izglītības. 1955. gadā uz neilgu laiku kolhoza vadības grožus pārņēma Kārlis Vīgants, tomēr epizodiski līdz 1959. gadam Boriss pildīja priekšsēdētāja pienākumus, un 1959. gadā viņš par priekšsēdētāju palīdzēja iebalsot „no augšas” atsūtīto Alfredu Šliseru.

Kopš kolhoza dibināšanas darbojies kolhoza valdē, arodkomitejā. PSKP biedrs no 1950. gada. Palikdams uzticīgs iegūtajām plašajām iemaņām zvejniecībā, Boriss strādāja piekrastes zvejā, zvejoja uz zvejas traleriem Rīgas līcī, kopš 1965. gada kļuva par nēģu zvejnieku.

Vairākkārt apbalvots gan ar zvejnieku kolhoza atzinības rakstiem, gan piemiņas veltēm, gan arī toreizējās republikas vadības apbalvojumiem. Augstu novērtēts no toreizējās republikas vadības – piešķirts LPSR nopelniem bagātā zvejnieka goda nosaukums dažādi goda un atzinības raksti, bet 1966. gada jūlijā - Ļeņina ordenis.

Boriss Jirgensons miris 1985. gada 20. augustā.

Sieva – Valentīna Jirgensone /dzim. Treija/ 1915-2005.

Brālis Vladimirs - Salacgrīvas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā 1944-1948 g .

Bērni – meita Vera Jirgensone /Zalāne/, dz.1941g.; dēls Ansis Jirgensons, dz.1950.g

Borisa Jirgensona darbība un nopelni aprakstīti Dainas Avotiņas un Jāņa Petera grāmatā „Baltijas toverī sālīti”.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Brošūra "Brīvais Vilnis" izdevniecība "Zvaigzne" Rīga, 1974.
  2. Daina Avotiņa, Jānis Peters, Baltijas toverī sālīti, R: Liesma, 1973, 99.-112. lpp.