Diskusija:Boriss Jirgensons

Izvilkums no Limbažu rajona partijas aktīva sanāksmes 1959.gada 18. jūlija protokola ar Latvijas PSR Ministru padomes VDK Limbažu rajona pilnvarotā Ruļļa runas par pretpadomju izpausmēm - citāts: "Ne vienmēr kritiski daži atsevišķi atbildīgie darbinieki - komunisti pieiet kadru izraudzīšanā un atbildīgos posteņos nozīmē politiski nenosvērtus ar buržuāziski nacionālistiskām atliekām apziņā. .... Pēdējā laikā mūsu republikā ir bijuši gadījumi, kad zvejnieki nodeva savu Dzimteni un aizbēga uz ārzemēm. Ne vienmēr mūsu zvejnieku arteļos raugās uz to, lai par motoristiem uz laivām tiktu izraudzīti Padomju valstij uzticīgi cilvēki. Šeit gribētos griezt vērību uz z/a "Brīvais vilnis" partijas pirmorganizācijas sekretāra b. Jirgensona neizprotamo rīcību. ar viņa rekomendāciju par motoristu nozīmēts Francis Hermanis, kurš atgriezies no izsūtījuma, kura brālis bija arī agrāk sodīts par pretvalstiskiem noziegumiem. Atgriežoties no izsūtījuma Francis atklāti izteica savas domas un nacionālistiskos uzskatus. Piemēram, pie tīklu remontdarbiem viņš zvejniekiem uzstādīja jautājumu, kāpēc Igaunijā ļaudis dzīvo labāk nekā Latvijā. Un pats aarī atbildēja uz šo jautājumu - tāpēc, ka Igaunijā mazāk komunistu. Par šiem izteicieniem Francis tika apspriests brigādes sapulcē, kurā piedalījās arī b. Jirgensons. Atskaišu - vēlēšanu sapulcē Francis komunistam Dārziņam skaidri pateica "Mēs jūsu varu laikam salauzīsim," - bet bezpartejiskam krievu tautības pilsonim Orlovam, kurš sapulcē aizstāvēja jaunā priekšsēdētāja B. Šlisera kandidatūru vēlāk pateica: Ja tu slīksi tad es tevi gan nepalīdzēšu glābt" Biedrs Jirgensons labi zina šos gadījumus, bet tomēr ieteic Franci strādāt par motoristu. Bet kas nesīs atbildību par varbūtējām nelabvēlīgām sekām? Biedrs Jirgensons ar šādu rīcību ne tikai nepalīdz jaunajam kolhoza priekšsēdētājam B. Šliseram, bet grauj viņa autoritāti, kas kā partijas pirmorganizācijas sekretāram ir apkaunojoši.

  Jāsaka, ka b. Jirgensonam vispār trūkst politiskās modrības. Kā gan viņš varēja piedalīties bijušā aizsargu komandiera Meldera bērēs, kuru izvadīja mācītājs, kurš tika speciāli ataicināts no Rīgas un vēl organizēt kolektīvu izvadīšanu? Vajadzētu  b. Jirgensonam iespaidot arī savu brāli, kurš bieži pielaiž, piemēram šādus buržuāziski nacionālistiskus izteicienus - "ārā no Latvijas krievus, viņiem te nekas nav darāms".

Salacgrīvas muzeja gada noslēguma pasākumā 2014.17.12. tā vadītāja Ieva Zilvere atklājot izstādi “Kā Brīvo vilni dibināja” uzsvēra, ka uzdevums esot bijis “izrakt” patiesos faktus par “Brīvā viļņa’ pirmsākumiem.

 Kas tad pa šo laiku ir “izpētīts un izrakts” – to rāda informācija no Salacgrīvas muzeja, kura bija publicēta portālā www.meandrs.lv: un saistībā ar Borisu Jirgensonu tā bija šāda: “Apliecību Arnoldam Kariņam izdevis Ainažu zivju apstrādāšanas fabrikas K(b)P CK partorgs R.Neimanis. Nozīmē organizēt zvejnieku arteli sakarā ar zvejnieku kopsapulci. Mašīnraksts uz latviešu un krievu valodā tipogrāfiski iespiestas veidlapas. Apaļā zīmoga "Latvijas PSR Zivju rūpniecības ministrija/ Ainažu zivju apstrādāšanas fabrika" (latviešu un krievu valodā) nospiedums, Ainažu zivju fabrikas un zvejnieku sab-bas komunistu (boļševiku) partijas centrālās komitejas partorga Roberta Neimaņa paraksts. 1946. g. 16. decembrī. Pēc Olgas Kariņas, Arnolda Kariņa dzīvesbiedres, stāstītā (2013.g.03.10.) Boriss Jirgensons centies izēst vīru. Saplēsis viņa papīrus. Apkopēja atradusi tos saplēstus papīrgrozā un atdevusi viņiem”.
  Tātad  Salacgrīvas muzeja darbinieki „izpētījuši, izrakuši” un izplatījuši informāciju, balstoties uz “viena tante teica”, lai pierādītu, ka Boriss Jirgensons ir bijis intrigants un huligāns, kurš mēģinājis kādu ”izēst” iznīcinot dokumentus. Vai tiešām šīs tenkas ir vienīgais fakts, kas pelna ievērību lai to publicētu  internetā? Vai šajā gadījumā muzeja vadītāja Ieva Zilvere nav vadījusies no kaut kādiem saviem personīgiem apsvērumiem vai arī norādījumiem no domes vadības, no “augšas”, kā tas bija totalitārisma laikā? Ja jau Arnolds Kariņš ir bijis tik “svarīgs”, kā cenšas pasniegt Salacgrīvas muzejs, tad kāpēc viņš arī 1949. gadā netika ievēlēts par jaundibinātā kolhoza priekšsēdētāju? Divu gadu laikā kopš zvejnieku arteļa organizēšanas 1947. gadā viņam bija visas iespējas sevi apliecināt. Ja Arnolds Kariņš par arteļa vadītāju kļuva ar partorga R. Neimaņa un kompartijas “svētību”, tad Boriss Jirgensons, būdams autoritāte starp vietējiem zvejniekiem, par priekšsēdētāju tika ievēlēts demokrātiski  un par kompartijas biedru kļuva tikai 1950. gadā. Arnolds Kariņš jau ļoti gribēja lai viņu ievēl par priekšsēdētāju, tikai atbalsta nebija un ne partorgs Neimanis, ne kopmpartija nespēja palīdzēt.