Bostona (angļu: Boston) ir pilsēta un iekšzemes osta Anglijā, Linkolnšīras grāfistes Bostonas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidaustrumos Vitemas upes krastos 52 km no grāfistes centra Linkolnas un 190 km no valsts galvaspilsētas Londonas.
Tiek uzskatīts, ka pilsētas pirmsākumi ir 654. gadā sakšu mūka Botolfa (Botolph) dibinātais klosteris, ko 870. gadā nopostījuši vikingi; pilsētas nosaukums cēlies no mūka vārda un senangļu valodastun — ‘ciems’.[1] Vēstures avotos pilsētas nosaukums pirmoreiz minēts 1460. gadā kā Botulfeston. Mūsdienu pilsēta attīstījās Vitemas grīvā vietā, kur tā pārgāja plūdmaiņu ietekmētajā Voša līča Heivenas estuārā. Pilsēta 11. un 12. gadsimtā attīstījās par nozīmīgu ostu un 13. gadsimtā tā tika atzīta par valsts otru nozīmīgāko ostu. Bostona eksportēja vilnu, sāli, labību un svinu. Līdz 1470. gadam Bostonā atradās Hanzas savienības pārstāvniecība. Lai arī no 16. gadsimta līdzīgi kā citas Anglijas austrumkrasta ostas, Bostona panīka, 1545. gadā karalis Henrijs VIII piešķīra tai pilsētas hartiju.
Pilsētas industriālā attīstība aizsākās līdz ar dzelzceļa izbūvi 1848. gadā. 19. gadsimta beigās Bostona atkal jau bija nozīmīga tirdzniecības un zvejas osta; eksportēja labību un minerālmēslus, bet importēja koksni.