Linkolna (Anglija)

Linkolna
pilsēta un nemetropoles distrikts
Lincoln
Karogs Ģerbonis
Linkolnas distrikts Linkolnšīras grāfistē
Linkolna Linkolna Linkolna
Koordinātas: 53°13′42″N 0°32′20″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Austrummidlenda
Grāfiste	Linkolnšīra
Dibināta	1. gadsimts p.m.ē.
Lielpilsēta	1072
Platība
• pilsēta	35,69 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2022)
• pilsēta	103 813
• blīvums	2 908,7/km²
• aglomerācija	130 200
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	LN
Mājaslapa	www.lincoln.gov.uk
Linkolna Vikikrātuvē

Linkolna (angļu: Lincoln, izrunā: /ˈlɪŋkən/) ir pilsēta un nemetropoles distrikts Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes rietumdaļā Vitemas upes krastos 247 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Robežojas ziemeļos ar Rietumlindsi distriktu un dienvidos — ar Ziemeļkestevenas distriktu. Pilsētā atrodas 11. gadsimtā celtie Linkolnas katedrāle un Linkolnas cietoksnis.

Vēsture

Romiešu laiki

Pirms Romas impērijas iebrukuma tagadējās Linkolnas vietā pastāvēja ķeltu pilsētiņa, kuras nosaukums rekonstruēts kā *Lindon – ‘dīķis’. Romieši Linkolnšīru ieņēma 48. gadā un pilsētiņas vietā uzbūvēja cietoksni, vietējo nosaukumu latinizējot kā Lindum. 71. gadā cietoksnī garnizonētais leģions pārcēlās uz Jorku un Linduma tika reorganizēta par civilo romiešu koloniju – Lindum Colonia vai oficiāli – Colonia Domitiana Lindensium – nodēvēta par godu imperatoram Domiciānam. Kolonijā apmetās galvenokārt atvaļinātie leģionāri. Linduma bija plaukstoša romiešu pilsētiņa Fosu ceļa ziemeļu galā; tā bija pieejama tirdzniecības kuģiem gan pa Trentas upi rietumos, gan pa Vitemu no austrumiem. Tiek uzskatīts, ka 3. gadsimta beigās Linduma kļuva par jaunizveidotās Flavia Caesariensis provinces galvaspilsētu. Tiek lēsts, ka pilsētas ziedu laikos 4. gadsimta sākumā tajā bija 6—8 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc romiešu aiziešanas no Britānijas 5. gadsimta sākumā pilsēta panīka un pakāpeniski tika pamesta.

Viduslaiki

Pēc romiešu aiziešanas mūsdienu Linkolnšīras ziemeļdaļā izveidojās anglosakšu Lindsi karaliste un Linduma, domājams, kļuva par tās galvaspilsētu. Romiešu nosaukums Lindum Colonia senangļu valodā pārveidojās par Lindocolina un vēlāk – Lincylene. 9. gadsimta sākumā pilsēta un pārējā Lindsi nonāca Mersijas ietekmē, bet gadsimta beigās to iekaroja dāņi; Linsilena kļuva par vienu no Dānelāgas piecām galvenajām pilsētām. 1068. gadā normaņu karaļa Viljama I vadībā tiek uzsākta cietokšņa būvniecība, bet gadsimta beigās – Linkolnas katedrāle. 12. gadsimta vidū Linkolna bija viena no Anglijas bagātākajām pilsētām – tās ekonomika balstījās vilnas un audumu eksportā uz Flandriju. Linkolnas audēji 1130. gadā izveidoja ģildi, lai ražotu Linkolnas audumu – īpaši krāsotu "sārto" un sevišķi "zaļo", kura reputāciju vēlāk uzlaboja leģendārais Robins Huds, kurš valkāja Linkolnas zaļās krāsas vilnas drānas.

1157. gadā Linkolnai piešķirta pilsētas hartija, bet 1409. gadā tā kļuva par Linkolnas pilsētas grāfisti (County of the City of Lincoln). Reformācija un klosteru likvidēšana 1536.–1541. gadā smagi ietekmēja pilsētu – tā zaudēja nozīmīgu ienākumu avotu. Gadsimtu vēlāk Anglijas pilsoņu karā pilsēta vairākkārt pārgāja pretējo pušu valdījumā un tika ievērojami nopostīta un pilsēta panīka – 18. gadsimtā tā tika raksturota kā «vienas ielas pilsēta».

Rūpnieciskā attīstība

Pilsēta atkopās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā pateicoties Britu lauksaimniecības revolūcijai, kas ievērojami uzlaboja apkārtnes lauksaimnieku ražību. Atjaunotas Fosdaikas kanāls un dzelzceļa savienojuma izbūve sekmēja pilsētas uzplaukumu. Pilsētā attīstījās mašīnbūve – ražoja lokomotīves, tvaika buldozerus un dažādu rūpniecisko mašinēriju.

Ap šo laiku pilsētas nosaukumu aizēnoja cita vārda Lincoln nozīme, proti, ASV prezidents Abrahams Linkolns, kurš vadīja savu valsti cauri brutālajam pilsoņu karam un kuram izdevās likvidēt verdzību visā valstī. Abrahama Linkolna uzvārda saknes meklējamas Anglijas pilsētā Linkolnā, taču viņa ģimene bija pārcēlusies uz Ameriku ilgi pirms viņa dzimšanas. Daudzas vietas ASV mūsdienās dēvē par Linkolnu, taču kopīgais nosaukums ar Anglijas Linkolnu ir tikai nejaušs, jo ASV vietvārdi nosaukti par godu Abrahamam Linkolnam.

Pirmā un Otrā pasaules kara laikā pilsētas rūpniecība pārorientējās uz militāro rašošanu. Pasaulē pirmie tanki tika projektēti un būvēti Linkolnas uzņēmumā William Foster & Co. Otrā pasaules kara laikā pilsētā ražoja tankus, lidmašīnas, munīciju un militāro transportu. Pēckara gados pilsētā turpināja attīstīties mašīnbūve, bet mūsdienās galvenās ražošanas nozares ir vieglā un IT rūpniecība, attīstīts tūrisms.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Linkolna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)