Vasaras laiks

Zilā krāsā — valstis, kas pāriet uz vasaras laiku;
Oranžā krāsā — valstis, kas kādreiz pārgāja uz vasaras laiku;
Sarkanā krāsā — valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku

Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai dienas gaismu pielāgotu parastajam darba laikam, tādējādi ietaupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ.

Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 — par vienu stundu atpakaļ". Šie Ministru kabineta noteikumi pieņemti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvu 2000/84/EK.^[1]

Vēsture

Pirmo reizi uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Kanādas pilsētā Portartūrā. No valstīm pirmās uz vasaras laiku pārgāja Vācija un Austroungārija Pirmajā pasaules karā 1916. gadā, viņām sekoja daudzas citas valstis, ieskaitot Apvienoto Karalisti un Krieviju (1917. gadā). Tomēr ar 1918. gadu daļa valstu, ieskaitot Vāciju, uz laiku atteicās no šīs pārejas. Latvijā regulāra pāreja uz vasaras laiku sākās kopā ar PSRS 1981. gadā.^[2] 2008. gadā pāreju uz vasaras laiku realizēja 76 valstis, bet ne visās tas notika vienlaicīgi. 10 no šīm valstīm pāreja dažādos valsts reģionos notika atšķirīgi, un 128 valstīs nenotika vispār.^[3] 2020. gados vasaras laiku lieto gandrīz tikai Eiropā un Ziemeļamerikā.

Ietekme uz veselību un ekonomiku

Sākotnēji vasaras laiks bija iecerēts, lai pielāgotu parasto darba laiku diennakts gaišajam laikam un tā ietaupītu uz apgaismojumu. 18. gadsimta beigās, kad šo ideju satīriskā formā pirmais piedāvāja Bendžamins Franklins, un vēl 20. gadsimtā, kad tā tika masveidīgi realizēta, ekonomiski visattīstītākajos Zemes vidējos platuma grādos šī problēma bija ekonomiski nozīmīga, jo galvenais tālaika enerijas patēriņš bija apgaismošana ar energoietilpīgajām kvēlspuldzēm. Tropu un ekvatoriālajā joslā tā nebija aktuāla.^[4] 21. gadsimtā vairums eiropiešu uzskata, ka vasaras laiks ir lieks.^[5] Dažādu valstu un organizāciju ekonomiski pētījumi parāda vai nu labvēlīga ekonomiska efekta trūkumu, vai tā nelielumu līdz 1-1,5% elektroenerģijas ietaupījuma. 2008. gadā ASV Enerģētikas departaments ziņoja, ka vasaras laiks devis 0,03% ekonomiju.^[6] Pie tam viena pati pulksteņu pāriestatīšana gadā ASV tolaik izmaksāja 1,7 miljardus dolāru (mūsdienās šī summa ir ievērojami mazāka).^[6] Saskaņā ar Eiroparlamenta 2010. gados pieņemto rezolūciju, vasaras laiks nedodot nekādu pierādītu ekonomisku efektu, toties kaitējot veselībai, lauksaimniecībai un satiksmes drošībai.^[5]

Laika grozīšana rada izmērāmu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, ietekmējot diennakts ritmus un saasinot esošās slimības. Lielākās riska grupas ir sirds un asinsvadu slimības, traumas (gan darba vietā, gan satiksmes negadījumu dēļ), garīgi un uzvedības traucējumi un ar imūnsistēmu saistītas slimības.^[7] Atzīmēts arī, ka stress un miega deficīts, kas rodas laika pāreju dēļ, samazina cilvēku tieksmi sadarboties un ziedojumu apjomu labdarībai.^[8]

Diskusija par sezonālās laika maiņas atcelšanu ES valstīs

2018. gadā Eiropas Komisija ierosināja pēc 2021. gada 28. marta pārtraukt ikgadējās pārejas uz vasaras vai ziemas laiku, ļaujot ES dalībvalstīm izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku. Dalībvalstis, kuras vēlēsies par standarta laiku pieņemt ziemas laika režīmu, pēdējo pulksteņu griešanu veiks 2021. gada 31. oktobrī.^[9] Katrai dalībvalstij savs lēmums jāpaziņo līdz 2019. gada aprīlim.^[10]

Visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptaujas rezultāti norādīja, ka 84% no aptaujātiem atbalstīja sezonālās laika maiņas atcelšanu. 2019. gada 26. martā Eiropas parlaments nobalsoja par sezonālās laika maiņas atcelšanu (410 par, 192 pret), tomēr ES Padome to vilcinājās apstiprināt.

Arī Latvijas valdība apstiprināja, ka ir gatava atteikties no laika grozīšanas un palikt vasaras laikā, Baltijas valstu premjeri vienojās par vienu kopīgu laika zonu. Savukārt Somijas valdība izteicās par palikšanu pie ziemas laika. Pēc ilgstošām debatēm izšķiršanos par sezonālās laika maiņas atcelšanu Eiropas Savienības valstīs atlika uz nenoteiktu laiku.^[11]

Atsauces

↑ «Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 "Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku"» (latviski). likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-17. Skatīts: 2008-08-10.
↑ «Vasaras / ziemas laiks» (latviski). Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-10. Skatīts: 2008-08-10.
↑ «Daylight Saving Time Around the World 2008» [Pāreja uz vasaras laiku visā pasaulē 2008. gadā] (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-09. Skatīts: 2008-08-10.
↑ «When is Daylight Saving Time worldwide?». www.webexhibits.org. Skatīts: 2024-10-27.
↑ ^5,0 ^5,1 «Большинство жителей ЕС хотят отказаться от перевода часов, показал опрос - РИА Новости, 31.08.2018». web.archive.org. 2018-09-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-02. Skatīts: 2024-10-27.
↑ ^6,0 ^6,1 Daniel de Visé. «What is daylight saving time saving, really? Hint: it may not actually be time or money». USA TODAY (en-US). Skatīts: 2024-10-27.
↑ Measurable health effects associated with the daylight saving time shift
↑ Sleep loss leads to the withdrawal of human helping across individuals, groups, and large-scale societies
↑ «Eiroparlaments atbalsta atteikšanos no laika maiņas no 2021.gada». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.
↑ EK rosina ļaut dalībvalstīm izvēlēties ziemas vai vasaras laiku lsm.lv 2018. gada 12. septembrī
↑ Pulksteņi Latvijā jāturpina grozīt divas reizes gadā lsm.lv 2021. gada 14. martā

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vasaras laiks.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 "Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku"» (latviski). likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-17. Skatīts: 2008-08-10.

[2] «Vasaras / ziemas laiks» (latviski). Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-10. Skatīts: 2008-08-10.

[3] «Daylight Saving Time Around the World 2008» [Pāreja uz vasaras laiku visā pasaulē 2008. gadā] (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-09. Skatīts: 2008-08-10.

[4] «When is Daylight Saving Time worldwide?». www.webexhibits.org. Skatīts: 2024-10-27.

[:0-5] 5,0 ^5,1 «Большинство жителей ЕС хотят отказаться от перевода часов, показал опрос - РИА Новости, 31.08.2018». web.archive.org. 2018-09-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-02. Skatīts: 2024-10-27.

[:1-6] 6,0 ^6,1 Daniel de Visé. «What is daylight saving time saving, really? Hint: it may not actually be time or money». USA TODAY (en-US). Skatīts: 2024-10-27.

[7] Measurable health effects associated with the daylight saving time shift

[8] Sleep loss leads to the withdrawal of human helping across individuals, groups, and large-scale societies

[9] «Eiroparlaments atbalsta atteikšanos no laika maiņas no 2021.gada». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.

[10] EK rosina ļaut dalībvalstīm izvēlēties ziemas vai vasaras laiku lsm.lv 2018. gada 12. septembrī

[11] Pulksteņi Latvijā jāturpina grozīt divas reizes gadā lsm.lv 2021. gada 14. martā

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]