Brīvā Latvija (pretestības grupa)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1940. gadā dibinātu nacionālās pretošanās grupu. Par citām jēdziena Brīvā Latvija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1940. gadā arestētie Jelgavas skolnieki (kreisajā pusē V. Treimanis, mazie foto no kreisās puses pirmajā rindā: T. Bergs, J. Valūns, A. Valkīrs, otrajā rindā F. Skurstenis, A. Saldenais, O. Ošenieks, trešajā rindā ?, I. Leimanis, I. Kārkliņš

Brīvā Latvija bija viena no nacionālās pretestības grupām, ko pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā izveidoja Jelgavas 1. vidusskolas skolnieki. Grupas dalībniekiem piesprieda 10 gadu ilgu ieslodzījumu PSRS Gulaga soda nometnēs, kur gandrīz visi grupas dalībnieki gāja bojā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. gada 30. septembrī seši Jelgavas Valsts 1. vidusskolas 11. klases audzēkņi Friča Skursteņa dzīvoklī Slimnīcas ielā 11-4 nodibinātāja nelegālu organizāciju, ko viņi nosauca par "Brīvo Latviju". Viens no tās pirmajiem uzdevumiem bija radīt šīs organizācijas grupas katrā savas skolas klasē. 12. oktobra sanāksmē organizācijā tika uzņemti jauni locekļi, 13. oktobrī F. Skurstenis kopā ar Arnoldu Saldeno savā dzīvoklī iespieda uzsaukumu ”Gatavojaties!”. Jaunieši, sadalījušies pa divi, iespiestos 100 eksemplārus 14. oktobrī izlīmēja Jelgavas ielās katram pārim nozīmētajā rajonā. 16.oktobrī Jāņa Liepiņa dzīvoklī Lielajā ielā 64-1 sanāca organizācijas vadība, lai kopīgi izlemtu, kādai jābūt organizācijas uzbūvei un kas turpmāk būs tās līderis. Par vadītāju vienprātīgi ievēlēja Juri Valūnu, bet F. Skurstenim uzdeva biedrziņa pienākumu izpildi.

17. oktobrī F. Skurstenis sasauca organizācijas "šūnu" organizatoru apspriedi, kas notika 7. klases audzēkņa Emīla Millera dzīvoklī Lielajā ielā 111-3. Te piedalījās arī 8., 9., un 10.klases pārstāvji. Līdz oktobra beigām ”šūnas” izveidojās sešās klasēs. Ir zināms, ka 3.a klasē tādā apakšvienībā bija Vitauts un Ojārs Labsvīri, Imants Ozoliņš, Ilmārs Bušs, Eižens Beimuts un Voldemārs Treimanis. 3.b klasē Ilmāra Leimaņa vadībā darbojās Normunds Hartmanis, Ivars Rinkovičs, Aivars Brīvkalns. 4.b klasē Visvalda Einfelda vadībā – Arnolds Šinka, Arvīds Blūmentāls un Laimonis Veģis. 19. oktobrī J. Valūna dzīvoklī Pasta ielā 20-2 sapulcējusies organizācijas vadība apsprieda konspirācijas pastiprināšanas nepieciešamību. No 1940. gada 25. oktobra līdz 6. novembrim NKVD apcietināja trīspadsmit 1. vidusskolas audzēkņu, ko ieslodzīja Jelgavas cietumā un ilgstoši pratināja.

1941. gadā apcietinātos aizveda uz PSRS un 1942. gada 7. februārī PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķā apspriede viņus notiesāja uz 10 gadiem ieslodzījumā Gulaga nometnēs, kur viņi gāja bojā 1942. un 1943. gadā. Latvijā atgriezās vienīgi Voldemārs Treimanis.[1]

Notiesātie grupas dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tālivaldis Bergs (dzimis 1922. gada 16. novembrī, miris 1942./1943.)
  2. Visvaldis Einfelds (dzimis 1921. gada 12. jūnijā, miris 1942./1943.)
  3. Armands Gaišs (dzimis 1922. gada 20. novembrī, miris 1942./1943.)
  4. Laimdots Jēgermanis (dzimis 1920. gada 13. septembrī, miris 1942./1943.)
  5. Ilmārs Kārkliņš (dzimis 1922. gada 26. jūnijā, miris 1942./1943.)
  6. Ilmārs Leimanis (dzimis 1924. gada 24. oktobrī, miris 1942./1943.)
  7. Jānis Liepiņš (dzimis 1922. gada 3. martā, miris 1942./1943.)
  8. Oļģerts Ošenieks (dzimis 1921. gada 1. jūlijā, miris 1942./1943.)
  9. Arnolds Saldenais (dzimis 1921. gada 6. janvārī, miris 1942./1943.)
  10. Fricis Skurstenis (dzimis 1922. gada jūlijā, miris 1942./1943.)
  11. Voldemārs Treimanis (dzimis 1923. gada 10. maijā)
  12. Arvīds Valkīrs (dzimis 1922. gada 8. februārī, miris 1942./1943.)
  13. Juris Valūns (dzimis 1922. gada 20. februārī, miris 1942./1943.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tālivaldis Vilciņš. Skolu jaunatne nacionālajā cīņā 1940-1941. Latvijas Valsts arhīvs, 1997. Izmatota informācija no Vēstures avotu apkopojums 1940–1942 Archived 2016. gada 25. februārī, Wayback Machine vietnē.