Britu Greiema Zemes ekspedīcija
Britu Greiema Zemes ekspedīcija (angļu: British Graham Land Expedition), zināma arī kā BGLE, bija Antarktīdas izpētes ekspedīcija, ko rīkoja no 1934. līdz 1937. gadam.[1] Ekspedīcijas vadītājs bija austrāliešu polārpētnieks Džons Raimils un tās sastāvā bija 16 cilvēki. Ekspedīcijas galvenais kuģis bija trīsmastu burinieks Penola, bet lidmašīnas, suņu un lielas daļas aprīkojuma transportēšanai tika izmantots kuģis Discovery II. Ekspedīcijas rīcībā bija vienmotora divplāksnis de Havilland Fox Moth.
Ekspedīcijas plānotais mērķis bija apsekot un izpētīt Greiema Zemi, kas tajā laikā tika uzskatīta par vienu no salām ziemeļos no Antarktīdas kontinenta un ko no tā atdala Stefensona šaurums, kas, kā tika uzskatīts, savieno Belinshauzena jūru ar Vedela jūru. Papildus reģiona ģeogrāfiskajai un kartogrāfiskajai izpētei bija plānoti pētījumi arī ģeoloģijā, glacioloģijā, zooloģijā, meteoroloģijā un ornitoloģijā.
Ekspedīcijas budžets bija ļoti pieticīgs un 20 000 GBP (ap 400 000 GBP pēc mūslaiku aplēsēm) bija iekļauta arī kuģa un lidmašīnas cena.
Ekspedīcijas pirmā gada atbalsta Ziemeļu bāze tika ierīkota nelielajā Vinterailendas salā Argentīnas salu arhipelāgā. Tas bija daudz tālāk ziemeļos, nekā sākotnēji tika plānots, jo problēmas ar kuģa Penola papilddzinēju neļāva kuģot tālāk uz dienvidiem.
Problēmas tika novērstas nākamajā gadā un Dienvidu bāze tika ierīkota Berija salā Margeritas līcī. Bāzes ierīkošanai tika izmantoti materiāli no nelietotas vaļu mednieku bāzes Disepšenas salā. No šīs bāzes arī tika veikta lielākā daļa izpētes un zinātnisko pārgājienu. Lielākā daļa no tiem tika veikta suņu pajūgos un garākais bija 10 nedēļu garumā un ap 500 km tālu uz dienvidiem, kura laikā tika atklāts un apsekota Džordža VI šaurums, kas atdala Aleksandra I salu no kontinenta. Tāpat pārgājiena laikā tika secināts, ka nepastāv šaurums, kas savienotu Belinshauzena un Vedela jūras un Greiema Zeme ir pussala. Tāpat ekspedīcijas vajadzībām intensīvi tika izmantota lidmašīna, kas izrādījās praktisks līdzeklis maršruta izpētei, apsekošanai un pārtikas un degvielas noliktavu ierīkošanai garākiem pārgājieniem. Ekspedīcijas gaitā 1600 km Greiema Zemes piekrastes tika veikta aerofotografēšana un kartēšana.