Margeritas līcis

Margeritas līcis
Skats uz Margeritas līci no Roteras polārstacijas
Margeritas līcis
Atrodas	Antarktika
Ietilpst	Dienvidu okeāns
Koordinātas	68°30′0″S 68°30′0″W
Lielākais garums	190 km
Lielākais platums	120 km
Apdz. vietas krastos	Rotera, Sanmartina
Margeritas līcis Vikikrātuvē

Margeritas līcis (franču: Baie de Marguerite, angļu: Marguerite Bay, spāņu: Bahía Margarita) ir ap 190 km garš un ap 120 km plats līcis Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē Antarktīdā. Līci norobežo Adelaidas un Purkuapā salas ziemeļos, Faljēra krasts austrumos un Džordža VI šaurums un Aleksandra I sala dienvidos un dienvidrietumos. Krasta līnija stipri izrobota, daudz salu, pussalu. Līča dienvidaustrumu daļā Vordija šelfa ledājs.

Līci 1909. gada janvārī atklāja franču antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas vadītāja sievai Margeritai Šarko (Marguerite Charcot). Līča krastā vai piekrastes saliņās ierīkotas vairākas polārstacijas: amerikāņu Īstbeisa (1939-1948; vēstures piemineklis), britu Stoningtonailenda (1946—1975; vēstures piemineklis), argentīniešu Sanmartina (1951), britu Horsšūailenda (1955—1960; vēstures piemineklis un tūrisma objekts), britu/čīliešu Adeleida/Karvahala (1961) un britu Rotera (1975).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Margeritas līcis.