Bronza

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē.

Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma,[1] ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva. Bronzā var būt iekausēti arī citi metāli kā alumīnijs, mangāns, niķelis vai cinks, kā arī pusmetāli, piemēram, arsēns, fosfors un silīcijs. Piekausētie metāli padara bronzu cietāku nekā tīru varu, kā arī piešķir tai citas noderīgas fizikālās īpašības kā elastīgumu. Par bronzu tiek saukti arī vara sakausējumi ar alumīniju vai svinu, bez alvas.[2]

Bronza bija pirmais sakausējums, kuru intensīvi izmantoja cilvēki. Par bronzas izcelsmes vietu tiek uzskatīti Tuvie Austrumi: tagadējā Irānas teritorija, Senā Divupe un Senā Ēģipte, kur to sāka izmantot ap 3500 gadu pirms mūsu ēras. Laikmetu, kad intensīvi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. No bronzas tika darināti darbarīki, ieroči, rotaslietas, vēlāk arī zvani. Viens no septiņi pasaules brīnumiemRodas koloss — pamatā sastāvēja no bronzas.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bronzai nav noteikta sastāva, tomēr par visizplatītāko tiek uzskatīta bronza, kas sastāv no 88% vara un 12% alvas.[nepieciešama atsauce] Mūsdienās plaši izmanto bronzu, kuras sastāvā ir 95% varš, 4% alva un 1% cinks.[3] Izmanto arī bezalvas bronzu — alumīnija (5—11% alumīnija), svina, silīcija, berilija un citas. Bieži kā leģējošās piedevas izmanto arī citas sastāvdaļas: niķeli, cinku un citas. Ja vara sakausējumā dominējošā piedeva ir cinks, tad to sauc par misiņu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās bronzas izmantošana ir samazinājusies, jo to daļēji ir aizvietojis nerūsošais tērauds, tomēr to joprojām izmanto tehnikā, tēlniecībā, bronzas medaļu izgatavošanā un citās jomās.

Monētas un medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: bronzas medaļa

Bronza tiek izmantota monētu gatavošanā. Monētas, kas zināmas kā "vara monētas", patiesībā izgatavotas no bronzas, jo bez vara šajās monētās 4% ir alva un 1% ir cinks.[4]

Gadsimtiem ilgi bronza ir izmantota medaļu gatavošanā, kuras pasniedz sportistiem. Mūsdienās tā tiek pasniegta par izcīnītu trešo vietu kāda veida sacensībās. Olimpiskajās spēlēs bronzas medaļa par trešo vietu tiek pasniegta kopš 1904. gada. 1896. gada olimpiskajās spēlēs bronzas medaļa tika pasniegta par otro vietu, savukārt 1900. gada spēlēs medaļas netika pasniegtas, sportistiem tika dotas cita veida balvas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Bronza». letonika.lv. Skatīts: 2018. gada 23. augustā. Antīkajā pasaulē bronza saturēja 75–90% vara.
  2. «Bronza». letonika.lv. Skatīts: 2018. gada 23. augustā. No [..] vara un citiem metāliem (svina, alumīnija) veidots sakausējums.
  3. «Bronza». letonika.lv. Skatīts: 2018. gada 23. augustā. [..] jaunākos laikos – 95% vara, 4% alvas, 1% cinka.
  4. «Bronze | alloy» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2018. gada 23. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]