Bruks Teilors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bruks Teilors

Bruks Teilors (angļu: Brook Taylor; dzimis 1685. gada 18. augustā, miris 1731. gada 29. decembrī) bija angļu matemātiķis, kurš matemātiskajā analīzē aprakstījis “Teilora rindu” un “Teilora formulu”.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruks Teilors dzimis Edmontonā, Midlseksā, Anglijā, labklājīgā un izglītotā ģimenē.  Viņa tēvs bija Džons Teilors un māte Olīvija Tempesta. Pateicoties ģimenei, īpaši tēvam, tika veicināts viņa muzikālais un mākslinieciskais talants, kas atrada matemātisko izteiksmes veidu viņa vēlākajā dzīvē.

Studiju laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teilors 1701. gadā uzsāka tiesību zinātņu studijas Svētā Jāņa koledžā (angļu: St John’s College), Kembridžas Universitātē. Lai gan 1709. gadā viņš ieguva bakalaura grādu tiesību zinātnēs un 1714. gadā arī doktora grādu, ir apšaubāms, ka viņš jebkad būtu strādājis kā advokāts.

Ieguldījums zinātnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais svarīgais Teilora matemātiskais raksts par ķermeņa svārstības centra problēmu risināšanu tika publicēts tikai 1714. gadā, lai gan tas jau bija uzrakstīts līdz 1708. gadam. Publicēšanas kavēšanos izraisīja strīds ar atzīto Šveices matemātiķi Johanu (I) Bernulli. Arī Teilora slavenais pētījums par vibrējošo rindu tika publicēts 1714. gadā.

Tiešās un netiešās palielināšanas metodes

1715. gadā publicētais darbs Taylor’s Methodus Incrementorum Directa et Inversa (“Tiešās un netiešās palielināšanas metodes”) augstākajai matemātikai pievienoja jaunu sadaļu, ko tagad sauc par galīgo atšķirību aprēķinu (angļu: The calculus of finite differences). Šīs metodes ietvēra arī izcilu formulu, kas pazīstama kā Teilora teorēma, kuru Teilors pirmo reizi minēja jau 1712. gadā, bet tās nozīmi sāka atzīt vien 1772. gadā, kad itāļu matemātiķis Žozefs Luijs Lagranžs to pasludināja par diferenciālo aprēķinu pamatprincipu. Teilora teorēma apgalvo: ja kāda funkcija ir atvasināma bezgalīgi daudz reižu, tad to var aproksimēt jeb aizstāt ar tuvinātu pakāpju rindu, kuru sauc arī par Teilora rindu.

Laika posmā no 1712. — 1724. gadam Bruks Teilors publicēja trīspadsmit rakstu, aprakstot tajos eksperimentus par kapilāro darbību, magnētismu un termometriem.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai cik labi veiktos profesionālajā dzīvē, sākot no 1721. gada viņa privāto dzīvi piemeklēja vairākas traģēdijas. 1721. gadā viņš apprecēja Miss BraidŽisu no Velingtonas, Sarejā. Lai gan viņa bija no labas ģimenes, tā tomēr nebija turīga ģimene, tādēļ Bruka tēvs asi reaģēja uz šo savienību. Tā rezultātā attiecības ar tēvu pārtrūka, un līdz 1723. gadam viņi vairs nekontaktējās. Tajā gadā Teilora sieva mira dzemdībās. Bērns, kurš būtu bijis viņa pirmais, arī nomira.

Pēc traģēdijas, kurā Bruks Teilors zaudēja savu sievu un bērnu, viņš atjaunoja attiecības un atgriezās dzīvot pie sava tēva. Divus gadus vēlāk, 1725. gadā, Teilors apprecējās vēlreiz ar Sabetu Sobridžu no Kentas. Bruka Teilora tēvs šai laulībai deva savu piekrišanu. Pēc četriem gadiem, 1729. gada 4. aprīlī, viņa tēvs nomira, bet vēl gadu vēlāk dzemdībās nomira arī viņa otrā sieva, tomēr meita Elizabeta izdzīvoja.

Bruks Teilors mira 1731. gada 29. decembrī, 46 gadu vecumā, Somerseta namā, Londonā, Anglijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]