Bruno Peletjē

Bruno Peletjē (Bruno Pelletier; dzimis 1962. gada 7. augustā, Šarlbūrā, Kanādā) ir kanādiešu dziedātājs.

Biogrāfija

Bruno jau agrā bērnībā interesējās par mūziku; tēvs uzdāvināja viņam pirmo ģitāru, kad Bruno bija septiņus gadus vecs. Viņš spēlēja vairākus instrumentus. Koledžā Bruno vairākas reizes mainīja specializāciju, mēģinot rast sirdij tuvāko nodarbošanos. Vairākus gadus veltījis darbam ar bērniem un karatē mākslai, kļūstot par melnās jostas īpašnieku.

1983. gadā Šarlsbūrā viņš ar dažiem draugiem sāka uzstāties angliski dziedošās grupās "Amanite" un "Sneak Preview". Pēc tam, gribēdams uzstāties franciski, viņš nodibināja grupu "Pëll". 23 gadu vecumā Peletjē pārcēlās uz Monreālu, kur uzstājās bāros. 1989. gadā viņš piedalījās roka konkursā "Envol", kur tika apbalvots ar speciālbalvu par savas mūzikas kvalitāti. 1991. gadā viņam piešķīra lomu mūziklā "Skats no augšas" (Vu d’en haut). Nākamajā gadā viņš pirmo reizi piedalījās mūziklā "Rokenrola neprāši" (Les fous du rockn’roll), kur uzstājās vairāk kā četrdesmit reizes.

1992. gada novembrī viņš nospēlēja pusaudža lomu Lika Plamondona un Mišela Beržē rokoperā "Leģenda par Džimiju" (La Légende de Jimmy), bet tā paša gada oktobrī izdeva savu pirmo, ne pārāk veiksmīgo, albumu "Bruno Pelletier". Pēc tam, pieņemdams uzaicinājumu spēlēt Džonija Rokfora lomu Lika Plamondona slavenajā rokoperā "Zvaigžņu mānija" (Starmania), Peletjē ar to uzstājās Parīzē vairāk nekā sešus mēnešus. Projekts bija tik veiksmīgs, ka 1994. gada septembrī Bruno atkal atgriezās Parīzē, lai līdz gada beigām spēlētu "Starmania", kopumā vairāk nekā 500 reizes. Šajā laikā viņš ierakstīja savu otro albumu "Défaire l’amour".

1997. gads bija viens no veiksmīgākajiem Bruno karjerā ar vairākiem koncertiem simfoniskā orķestra pavadībā un daudziem festivāliem. Šī gada pavasarī viņš kļuva pazīstams ar savu trešo studijas albumu "Miserere", kurš tika pārdots vairāk nekā 200 000 eksemplāru apmērā. Pēc Dzukero un Bono komponētās dziesmas "Miserere" izpildīšanas Bruno tika pareģota operdziedātāja karjera. Viņš saņēma Fēliksa balvu kā gada dziedātājs. Tajā pat laikā viņš filmējās Kvebekas TV seriālā "Omertà II". Laikā no 1998. gada janvārim līdz augustam Bruno sniedza vairāk nekā 100 koncertus Kvebekā. Pēc tam viņš devās uz Parīzi spēlēt Grenguāra lomu Lika Plamondona-Rišāra Kočiantes mūziklā "Parīzes Dievmātes katedrāle" (Notre-Dame de Paris), kas viņam atnesa starptautisku slavu. Diemžēl, saspringtais darba grafiks citā kontinentā nelabvēlīgi ietekmēja dziedātāja privāto dzīvi un viņš šķīrās no savas sievas Izabellas. Abiem kopā ir dēls Tjerī (dzimis 1991.g.)

1999. gadā Peletjē izdeva savu ceturto albumu "D’autres rives" vienlaicīgi Eiropā un Kvebekā. Šajā periodā viņš nospēlēja Grenguāru arī “Parīzes Dievmātes katedrāles” angļu versijā Londonā. 2001. gadā viņš izdeva savu "dzīvo" albumu "Sur Scène". 2002. gada augustā iznāca Peletjē sestais albums "Un monde à l’envers". Šajā laikā viņš sadarbojās ar prestižo Monreālas simfonisko orķestri raidījumam "Les Week-ends pop de l’OSM". Tā kā pasākums guva milzu atzinību, viņš otrreiz tikās ar orķestri 2002. gada decembrī, ierakstot Ziemassvētku albumu "Concert de Noël". Viens no Bruno projektiem ir mūzikls "Drakula — starp mīlestību un nāvi" (Dracula — entre l’amour et la mort}, kur viņš spēlēja titullomu no 2006. gada februārim līdz 2009. gadam un ir arī uzveduma mākslinieciskais vadītājs. Mūzikla albums izdots 2005. gada nogalē.

No 1997. gada līdz pat 2009. gada sākumam Peletjē pārstāvēja Kanādas labdarības fondu „Bērnu sapņi”. 2009. gada februārī dienasgaismu ieraudzīja jaunais Bruno Peletjē albums "Microphonium". 2009. gada 5. un 6. novembrī dziedātājs pirmoreiz apmeklēja Krieviju, kur minētajos datumos notika divi koncerti Maskavā.

2010. gada septembrī Bruno apprecējās ar kvebekiešu dejotāju Melāniju, ar kuru iepazinās 2006. gadā. 2021. gadā laulība tika šķirta.

2010. un 2011. gadā dziedātājs ar koncertiem apmeklēja ne tikai Maskavu, bet arī Pēterburgu, kā arī uzstājās Ukrainā un Baltkrievijā. 2010. gada nogalē mūziklu mīļotājus saviļņoja sengaidīts notikums — pēc 12 gadiem Krievijā tika sarīkots "Notre-Dame de Paris" koncertuzvedums, apvienojoties izpildītāju oriģinālsastāvam, piedaloties arī Bruno Peletjē. Vēl vairāki koncerti notika Parīzē 2011. gada decembrī.

2012. gada 25. septembrī iznāca kārtējais studijas albums "Rendus-la". Šajā gadā Bruno Peletjē kļuva par Kvebekas Vēža fonda "La Fondation québécoise du cancer" runasvīru.

2014. gada rudenī iznāca albums "Musique & Cinéma" sadarbībā ar komponistu un diriģentu Giju Sent-Onžu (Guy St-Onge). Tajā iekļautas mūziķuprāt skaistākās melodijas no kinofilmām. Albumam sekoja arī turneja.

2016. gadā iznāca studijas albums "Regarde autour".

2022. gads ir Peletjē jubilejas gads: 60 dzīves gadi, 40 gadi uz skatuves un 25 gadi kopš singla "Miserere" iznākšanas. To atzīmējot, septembrī iznāca Bruno Peletjē biogrāfija "Il est venu le temps" un albums "Car le temps est venu". Šai gadā notika viņa atgriešanās uz Kvebekas teātru skatuvēm Grenguāra lomā mūziklā "Notre Dame de Paris". Paredzēts, ka 2023. gada janvārī-martā Peletjē dziedās vienu no galvenajām lomām Žana-Fēliksa Lalanna mūziklā "Al Capone" Parīzē, teātrī "Folies Bergere".

Albumi

Bruno Pelletier (1992)
Défaire l'amour (1995)
Miserere (1997)
D'autres rives (1999)
Sur scène (2001)
Un monde à l'envers (2002)
Concert de Noël (2003)
Dracula — Entre l'amour et la mort (2005)
Bruno Pelletier et le GrosZorchestre (2007)
Microphonium (2009)
Rendus-la (2012)
Musique & Cinéma (2014)
Regarde autour (2016)
Soirée Intime au Théâtre Petit Champlain (2018)
Sous influences avec l'Orchestre Symphonique de Longueuil (2019)
... Car le temps est venu (2022)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruno Peletjē.
Oficiālā mājaslapa Arhivēts 2011. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (franciski)