Mūzika
Mūzika (sengrieķu: μουσῐκή, mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids,[1] kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli[2] kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Mūzika esot cilvēka kā biosociālas būtnes integrāla daļa,[nepieciešama atsauce] nav universāla. Tās definējumi, īpašības un funkcijas ir atkarīgas no kultūras, kurā mūzika pastāv.
Mūzika ir viena no mākslas formām.[1] Tās pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, ritms, metrs, temps, dinamika, tembrs, melodija, reģistrs, harmonija, faktūra.[2] Mūzika tiek fiksēta ar nošu raksta palīdzību. Moderno nošu pierakstu izgudroja mūks Gvido no Arecas. Tā var būt diferencēta pēc dažādiem principiem: pēc autorības (tradicionālā tautas, akadēmiskā un populārā mūzika), skaņdarba rakstura, atskaņojuma veida, atskaņotāju sastāva, sintēzes ar literatūru un citiem mākslas veidiem, lietojuma funkcijas, skaņkārtu sistēmas, stiliem un žanriem. Parasti mūzika sastāv no zemākām un augstākām skaņām.
Mūzikas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūzika ir atrodama ikvienā zināmajā kultūrā gan mūsdienās, gan pagātnē, tomēr tā ir bijusi atšķirīga gan laikā, gan telpā. Tā kā visiem pasaules iedzīvotājiem, tostarp visizolētākajām ciltīm, ir zināma mūzika, tiek pieļauts, ka tā radusies vēl pirms cilvēku izkliedēšanās pa visu Zemi. Līdz ar to tiek pieļauts, ka mūzika pastāv vismaz 50 tūkstošus gadu un radusies Āfrikā, kas tiek uzskatīta arī par cilvēku izcelšanās vietu.[3][4]
Mūzikas attīstību laikā var iedalīt senajā mūzikā, viduslaiku mūzikā, renesanses mūzikā (raksturīga vokālā daudzpusība), jaunlaiku mūzikā (radās operas), baroka mūzikā, rokoko un klasiskajā mūzikā, Vīnes klasiskajā mūzikā, romantiskā mūzika, jaunromantismā un populārajā mūzikā.[5]
Klasiskā mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par klasisko mūziku mēdz dēvēt visa veida mūziku, kas dominēja Eiropā no 9. gadsimta līdz mūsdienām.[6] Par tās ziedu laikiem uzskata periodu no 16. gadsimta vidus līdz 19. gadsimta sākumam.
Mūzikas izpildītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūzikas grupas ir viens no izplatītākajiem mūzikas izpildīšanas veidiem mūsdienās. Mūziķi veido dziesmas un izpilda tās arī vienatnē, piemēram, dziedātāji vai diskžokeji. Klasisko mūziku parasti izpilda orķestri un kori. Koru mūzikā ietilpst arī tradicionālā tautas mūzika. Korus un orķestrus parasti vada diriģents.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «mūzika». tezaurs.lv. Skatīts: 2018. gada 20. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 57. lpp.
- ↑ Nils Lennart Wallin, Steven Brown, Björn Merker. The Origins of Music. Cambridge : MIT Press, 2001. ISBN 0-262-73143-6.
- ↑ Bernie Krause. The Great Animal Orchestra: Finding the Origins of Music in the World's Wild Places. New York : Little Brown/Hachette, 2012.
- ↑ Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture, 1930.
- ↑ "Classical", The Oxford Concise Dictionary of Music, ed. Michael Kennedy, (Oxford, 2007), Oxford Reference Online
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūzika.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
|