Budapeštas memorands
Budapeštas memorands par drošības garantijām (angļu: Budapest Memorandum on Security Assurances) ietver četras būtībā identiskas politiskas vienošanās, kas tika parakstītas Eiropas Drošības un sadarbības konferencē Budapeštā, Ungārijā, 1994. gada 5. decembrī, lai nodrošinātu tā parakstītājvalstu drošības garantijas saistībā ar Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas pievienošanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumam. Sākotnēji četrus memorandus parakstīja četras kodolvalstis: Ukraina, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste.[1] Francija un Ķīna sniedza atsevišķas garantijas atsevišķos dokumentos.[2]
Memorands aizliedza Krievijai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienotajai Karalistei draudēt vai izmantot militāru spēku vai ekonomisko piespiešanu pret Ukrainu, Baltkrieviju un Kazahstānu, "izņemot pašaizsardzības nolūkos vai citādi saskaņā ar ANO statūtiem". Memoranda un citu vienošanos rezultātā laikā no 1993. līdz 1996. gadam Baltkrievija, Kazahstāna un Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem.[3][4]
Pirmais memoranda punkts bija respektēt parakstītājas puses neatkarību un suverenitāti esošajās robežās (saskaņā ar Helsinku vienošanās principiem).[5]
Krievija 2014. gadā pārkāpa Budapeštas memorandu, anektējot Ukrainai piederošo Krimu.[6] Atbildot uz to, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un Francija sniedza Ukrainai finansiālu un militāru palīdzību un noteica Krievijai ekonomiskās sankcijas, vienlaikus izslēdzot "jebkādas tiešas iejaukšanās, lai izvairītos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju".[7]
2022. gada 5. decembrī, Budapeštas memoranda parakstīšanas 28. gadadienā, Krievija veica raķešu uzbrukumu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Šajā sakarā Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "nekādi līgumi ar Krieviju nedarbojas".[8]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Paull, John (2023). War in Ukraine: Treaty to Treachery Arhivēts 10 March 2023 Wayback Machine vietnē., in Proceedings of Russia-Ukraine War: Consequences for the World, 3rd International Scientific and Practical Internet Conference, March 2–3, 2023. WayScience, Dnipro, Ukraine (pp. 18–20)
- ↑ Volodymyr Vasylenko. «On assurances without guarantees in a 'shelved document'». The Day, 2009. gada 15. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. augusts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ Joseph P. Harahan. «With Courage and Persistence: Eliminating and Securing Weapons of Mass Destruction with the Nunn-Lugar Cooperative Threat Reduction Programs». DTRA History Series. Defense Threat Reduction Agency, 2014. 101–134,186. lpp. ASIN B01LYEJ56H. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Memorandum on security assurances in connection with Ukraine's accession to the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons». treaties.un.org. 1994. gada 5. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Joint Declaration of the Leaders of Ukraine, Russia, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, and the United States of America, as well as a Memorandum on Security Assurances in Connection with Ukraine's Accession to the Non-Proliferation Treaty, signed in Budapest on 5 December 1994». undocs.org (angļu). United Nations. 1994. gada 21. decembris. CD/1285. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. marts. Skatīts: 2017. gada 19. marts.
- ↑ Maarten Rothman, Lonneke Peperkamp, Sebastiaan Rietjens. Reflections on the Russia-Ukraine War (angļu). Amsterdam University Press, 2024. 522. lpp. ISBN 978-90-8728-434-3.
- ↑ Viktor Jakupec. Dynamics of the Ukraine War: Diplomatic Challenges and Geopolitical Uncertainties (angļu). Springer Nature, 2024. 27. lpp. ISBN 978-3-031-52444-8.
- ↑ «МЗС: Будапештський меморандум доводить, що жодні домовленості з росією не працюють». www.ukrinform.ua (ukraiņu). 2022-12-05. Skatīts: 2023-06-04.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Budapeštas memorands.
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)