Bīlovi
Bīlovi (vācu: von Bülow) ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18. gadsimtā ierakstīta Dānijas bruņniecības matrikulā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais zināmais Bīlovu dzimtas pārstāvis bija 1229. gadā pieminētais obodrītu dižciltīgais Gotfrīds no Bīlovas (latīņu: Godofridus de Bulowe), tagad Bīlova (Bülow) ir daļa no Kēnigsfeldas pilsētas Ziemeļrietummēklenburgas apriņķī.
-
Oto Dītrihs fon Bīlovs (1655–1732) -
Jobsts Hinrihs fon Bīlovs (1683–1762) -
Engelke fon Bīlovs (1691–1740) -
Johans Albrehts fon Bīlovs (1708–1776) -
Frīdrihs Vilhelms fon Bīlovs (1755–1816) -
Frederiks Rudbeks Henriks fon Bīlovs (1791–1858) -
Hilmers fon Bīlovs (1883–1966)
Bīlovu muižas Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Piltenes mantojuma kara (1583-1585) Dundagas pilsmuižas īpašnieks Berzevics 1588. gada 20. februārī par 60 000 Rīgas markām to pārdeva Brandenburgas markgrāfa padomniekam Levinam fon Bīlovam.
Pēc Levina Bīlova nāves Dundagu mantoja viņa dēls landrāts Frīdrihs fon Bīlovs. Viņa pirmā sieva bija Anna fon Maidele, bet otrajā laulībā – Anna Sibilla fon Ostenzakena no Bātes muižas, kura pēc vīra nāves kļuva par Dundagas muižas īpašnieci. Otrreiz Anna Sibilla salaulājās ar landrātu Otto Ernestu fon Maidelu, sava pirmā vīra pirmās sievas radinieku.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|