C. Lorenz

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
C. Lorenz AG
Darbības joma elektronika
Pēctecis Standard Elektric Lorenz AG
Dibināts 1880. gads
Beidza pastāvēt 1958. gads
Galvenais birojs Štutgarte, Karogs: Vācija Vācija
Uzņēmuma mītne Tempelhofā Berlīnē kopš 1917. gada
Ap 1932. gadu ražota teletaipa iekārta Lorenz Lo15

C. Lorenz AG bija Vācijas elektroiekārtu, radio un telesakaru iekārtu uzņēmums. Dibināts 1880. gadā. Galvenais birojs sākotnēji atradās Berlīnē, bet kopš 1948. gada — Štutgartē.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1870. gadu Karls Lorencs (Carl Lorenz) Berlīnē atvēra darbnīcu, kur izgatavoja elektriskos gaismekļus. 1880. gadā dibināts uzņēmums C. Lorenz Telegraphenbauanstalt, lai ražotu telegrāfa iekārtas. Pēc Lorenca nāves 1889. gadā uzņēmumu iegādājās tekstila uzņemējs Roberts Helds (Robert Held). Helda vadībā uzņēmums kļuva par lielāko piegādātāju telegrāfa un signalizācijas aprīkojumam valsts dzelzceļam. 1893. gadā uzņēmums nopirka tā konkurentu Telegraphen Bauanstanlt C.F. un izveidoja nodaļas Vācijā un pat Krievijā.[1] 1898. gadā sākta rakstāmmašīnu ražošana.

1906. gadā uzņēmums reģistrēts kā publiska akciju sabiedrība C. Lorenz AG. Ap 1908. gadu izlaista pirmā radiostacija flotei un armijai.

Pirmā pasaules kara laikā uzņēmums bija galvenais telesakaru iekārtu piegādātājs Vācijas bruņotajiem spēkiem. 1917. gadā Berlīnē, Tempelhofā uzcelta jauna centrālā biroja un pētniecības laboratoriju ēka. Pēc kara beigām krasi samazinājās ražošana, un sākti ražot mājas radiouztvērēji, radio raidītāji, sakaru iekārtas lidmašīnām. 1919. gadā C. Lorenz uzsāka Vācijā radiopārraižu raidīšanu. 1920. gados uzņēmuma galvenā produkcija bija radiouztvērēji un radiolampas. Tā galvenais konkurents bija Telefunken. 1924. gadā C. Lorenz ieguva licenci ražot teletaipa aparatūru.

1930. gadā uzņēmumu nopirka Vācijas elektroiekārtu ražotājs Standard Elektrizitaets-Gesellschaft (SEG), kuru iepriekšējā gadā kopā ar AEG bija dibinājis ASV uzņēmums ITT Corporation. C. Lorenz turpināja darboties neatkarīgi. 1930. gados uzņēmums izstrādāja jauna tipa radio navigācijas sistēmu, kas zināma kā Lorenca stars.

Vācijai gatavojoties jaunam karam, C. Lorenz saņēma jaunus pasūtījumus. Otrā pasaules kara laikā militārā produkcija bija: radari, divkanālu radioiekārtas, stieples ierakstītāji, radiolampas, slepenās sakaru iekārtas, šifrēšanas mašīnas. 1940. gadā tika iegādāts uzņēmums C. Schaub Apparatebau GmbH. C. Lorenz piederēja 25 % lidmašīnu ražotājā Focke-Wulf.

Pēc kara daudzas rūpnīcas tika slēgtas, bet Austrumu zonā tās pārņēma PSRS. Pēc Berlīnes blokādes 1948. gadā galvenais birojs tika ierīkots Cufenhauzenē, Štutgartē.[1] 1950. gados C. Lorenz bija sadalīts nodaļās: Berlin-Tempelhof (radio sakari un radioraidīšanas pētījumi), Esslingen am Neckar (radiolampas), Landshut (elektriskās mašīnas, radioraidīšanas iekārtas, signālsistēmas), Pforzheim I (maza izmēra raidīšanas iekārtu pētniecība un modelēšana), Pforzheim II (telekss) un Schaub Pforzheim (radio un televīzijas uztvērēji). 1954. gadā radiouztvērēju un televizoru zīmols tika mainīts uz Schaub-Lorenz.

1958. gadā ITT reorganizēja Vācijas uzņēmumus. C. Lorenz AG tika apvienots ar Standard Elektrizitäts-gesellschaft vienā uzņēmumā Standard Elektric Lorenz AG (SEL).

1988. gadā SEL sadzīves elektronikas bizness, tai skaitā bijušais C. Loren ar zīmolu Schaub-Lorenz, pārdots Somijas Nokia.[2] 1996. gadā Honkongas uzņēmumam Semi-Tech Nokia pārdeva visas savas televizoru un videoieraksta iekārtu ražotnes kopā ar zīmoliem, tai skaitā Schaub-Lorenz.[3] Vēlāk Semi-Tech bankrotēja.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]