Ceļa locītava (latīņu : articulatio genus locītava , kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu . To veido augšstilba kaula locītavpauguri, lielā lielakaula locītavpauguri un ceļa kauls jeb skriemelis, kas ietverts ciskas četrgalvainā muskuļa cīpslā. Locītavā atrodas skrimšļa meniski , kas izlīdzina locītavvirsmu savstarpējo neatbilstību, un krusteniskās saites , kas nostiprina locītavu.
Ceļa locītavas protēzes ir viena no locekļu protēzes veidiem, kuras uzdevums ir nodrošināt kājas kustēšanos tiem cilvēkiem , kuriem tā ir amputēta virs ceļgala.
2005 . gadā amerikāņu pētnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta izstrādāja mākslīgo celi , kurā iebūvēts dators , kurš pārvietošanās laikā visu laiku regulēs pretestības spēkus , ļaujot cilvēkiem daudz vieglāk un drošāk pārvietoties ar ceļa protēzi.[ 1] šūpošanās un vienlaikus ļauj to viegli kustināt. Atšķirībā no citām modernām ceļgala protēzēm, amerikāņu zinātnieku izstrādātā inteliģentā kāja nav speciāli jāprogrammē , bet tā spēj pati pielāgoties tādam iešanas stilam , kāds raksturīgs pacientam . Ar iebūvētu sensoru palīdzību celis 1000 reižu sekundē apkopo informāciju par kājas pozīciju un tās kustināšanas spēku . Protēze visu laiku “jūt”, kad jāsniedz lielāks atbalsts un kad var pieļaut brīvākas kustības .[ 2]
↑ «New Robotic Knee» (angļu). Arhivēts no oriģināla , laiks: 2006. gada 24. oktobrī.↑ "Mākslīgais celis pielāgojas pats", Ilustrētā Zinātne. — 2005. gada decembra numurs, 21.lpp.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ceļa locītava.
