Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija. Šajā gadījumā par operācijām saprot uztveri, nodošanu, pārveidošanu, glabāšanu un izmantošanu. Informācijai, atšķirībā no datiem, ir jēga.
Informatīvā plūsma veido tā saucamo informācijas piramīdu, kuras pamatā ir dati, nākamais līmenis ir informācija, kuru noslēdz zināšanas. No avota datiem nodošanas procesā tiek iegūta informācija, šīs informācijas izmantošanas rezultātā noteiktos apstākļos rodas zināšanas.
Informācijas iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Informāciju var uztvert ne tikai cilvēks, bet arī dzīvnieki, augi un dažādas ierīces, piemēram, termometrs.
Informācijas uztveršanu sauc par informācijas iegūšanu. Cilvēks informāciju iegūst ar redzes, dzirdes, ožas, garšas un taustes palīdzību.
Cilvēks uztverto informāciju uzglabā savā atmiņā. Atmiņai ir svarīga nozīme, jo ar tās palīdzību var uzkrāt zināšanas un pēc vajadzības tās izmantot.
Tā kā visu vajadzīgo informāciju ne vienmēr var atcerēties, cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši dažādus informācijas uzglabāšanas palīglīdzekļus, piemēram, grāmatas, burtnīcas, audio un video kasetes, kompaktdiskus.
Informācijas organizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Informāciju organizēt ir nepieciešams, lai informāciju var efektivāk informāciju iegūtu un saglabātu un vēlāk meklētu, novērtētu un atlasītu. Informācijas organizēšana ietver dažādus procesus tās analīzei, pielietošanai un sakārtošanai. Informācijas organizēšanas metodes ietver datubāžu veidošanu, vizuālo pārvaldību, diagrammu un inforgrafiku veidošanu, sistēmu analīzi, hierarhisko koku veidošanu u. c.
Informācijas nodošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savukārt pašu informāciju var uzglabāt un nodot dažādās formās:
- simboliskā formā, kurā izmanto dažādas zīmes, piemēram, luksufora gaismas, ceļazīmes;
- tekstuālā formā, kurā izmanto dažādus simbolus — ciparus, burtus un matemātiskas zīmes. Nozīme ir ne tikai simboliem un skaitam, bet arī to secībai;
- grafiskā formā, piemēram, fotogrāfijas, zīmējumi;
- audio formā, piemēram, mūzika;
- video formā, piemēram, filmas;
Informācijas nodošanu sauc arī par informācijas izplatīšanu. Mūsdienās informācijas izplatīšanai arvien vairāk izmanto dažādus tehniskus līdzekļus, piemēram, tālruņus, presi, kino, televīziju, datorus.
Informācijas apstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Informācijas apstrāde ir darbības, kurās informāciju sakārto, sagrupē, pārveido un veic ar to aprēķinus.
Informātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Informātika ir zinātnes nozare, kurā, izmantojot datorus, pēta informācijas uztveršanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un apstrādes iespējas.
Termins informātika veidojies, apvienojot vārdus informācija un automātika.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Informācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
![]() | Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|