Lielā dzelzene
| Lielā dzelzene | |
|---|---|
_at_kurgan.jpg) Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Apakšklase | Asteru apakšklase (Asteridae) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Dzelzenes (Centaurea) |
| Suga | Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa) |
 Lielā dzelzene Vikikrātuvē | |
Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropā, tostarp visur Latvijā, un Rietumāzijā, kā arī ir ieviesta Ziemeļamerikā. Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas ir sastopamas sausieņu pļavās, atmatās, upju krastu terasēs un sausās ruderālās vietās.
Mainīga izskata suga.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā dzelzene ir daudzgadīgs, 40-120 cm augsts lakstaugs ar stāvu, stingru un zarojošu stublāju, kuram ir raksturīgas četras šķautnes. Lapas ir 10-20 cm garas un 0,2-0,7 cm platas — pēc formas plūksnaini dalītas iegareni lancetiskās plūksnās. Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus.
Ziedi ir lieli kurvīši. Vīkala lapas ir zaļas, gals tumšāks un trīsstūraina apveida, mala bārkstaina. Ziedi ir violeti sārti. Kurvīša ārmalā esošie piltuvziedi ir sterili un dalīti šaurās plūksnās. Kurvīša centrā atrodas divdzimumu stobrziedi. Auglis ir 0,5 cm garš apmatots sēklenis. Kausmatiņi sēkleņa garumā.
Zied no jūnija beigām līdz oktobrim.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «lielā dzelzene - Centaurea scabiosa L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-06.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā dzelzene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)