Divdīgļlapji

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Divdīgļlapji
Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds
Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
Iedalījums

Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums:

  • dīglim ir divas dīgļlapas,
  • dīgļsakne izaug par galveno sakni, no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir mietsaknes sistēma,
  • lapas vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu,
  • zieda daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4,
  • stumbrs, augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji — ar kambiju, kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu.

Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, mazpurenītēm ir tikai viena dīgļlapa, ceļtekām lokveida dzīslojums utt. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, vitamīnus un citas), tāpēc tos bieži vien lieto medicīnā, kā ārstnieciskus augus. Klasē ir daudz dažādu endēmisku sugu.

Divdīgļlapju klasē ir apmēram 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

APG IV sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), divdīgļlapju vieta segsēkļu (Magnoliophyta jeb Angiospermae) kladifikācijā ir šāda:[1]

Segsēkļi

Amborellales

Nymphaeales (ūdensrožu kārta)

Austrobaileyales

"serdes" segsēkļi (angļu: core angiosperms)

Chloranthales

Magnolijveidīgie (Magnoliidae)

Magnoliales (magnoliju kārta)

Laurales

Piperales (piparu kārta)

Canellales

viendīgļlapji

Acorales (kalmju kārta)

Alismatales (cirveņu kārta)

Petrosaviales

Pandanales (pandānu kārta)

Dioscoreales (dioskoreju kārta)

Liliales (liliju kārta)

Asparagales (sparģeļu kārta)

Commelinidae

Arecales (palmu kārta)

Poales (graudzāļu kārta)

Commelinales

Zingiberales (ingveraugu kārta)

Ceratophyllales

īstie divdīgļlapji

Ranunculales (gundegu kārta)

Proteales (proteju kārta)

Trochodendrales

Buxales

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)

(turpinājums)

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)

Gunnerales

Pentapetalae

Dilleniales

Rožveidīgo "superklada" (angļu: superrosids)

Saxifragales (akmeņlauzīšu kārta)

Rožveidīgo klada (Rosidae)

Vitales (vīnkoku kārta)

Fabidae

Zygophyllales

Fabales (pākšaugu kārta)

Rosales (rožu kārta)

Fagales (dižskābaržu kārta)

Cucurbitales (ķirbju kārta)

Celastrales (kokžņaudzēju kārta)

Malpighiales (malpīgiju kārta)

Oxalidales (zaķskābeņu kārta)

Malvidae

Geraniales (gandreņu kārta)

Myrtales (miršu kārta)

Crossosomatales

Picramniales

Sapindales (ziepjkoku kārta)

Huerteales

Brassicales (krustziežu kārta)

Malvales (malvu kārta)

Asterveidīgo "superklada" (angļu: superasterids)

Berberidopsidales

Santalales

Caryophyllales (neļķu kārta)

Asterveidīgo klada (Asteridae)

Cornales

Ericales (viršu kārta)

Campanulidae

Aquifoliales

Asterales (asteru kārta)

Escalloniales

Bruniales

Apiales

Dipsacales (dipsaku kārta)

Paracryphiales

Lamiidae

Icacinales

Metteniusales

Garryales

Boraginales

Gentianales (genciānu kārta)

Vahliales

Lamiales (panātru kārta)

Solanales (nakteņu kārta)

Agrākā klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk divdīgļlapju klasi dalīja 7 apakšklasēs (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas).

Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)

  1. An update of the Angiosperm Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV. Botanical Journal of the Linnean Society, Volume 181, Issue 1, page 1-20, May 2016