Centrālās Āfrikas Federācija

Centrālās Āfrikas Federācija (angļu: Central African Federation) bija daļēji neatkarīga valsts (britu protektorāts) Āfrikas dienvidos, kas pastāvēja no 1953. gada 1. augusta līdz 1963. gada 31. decembrim. Bija britu kroņa īpašums, kas nebija ne kolonija, ne domīnija, lai gan, tāpat kā domīnijās, britu kroņa varu pārstāvēja ģenerālgubernators.

Tā bija iecerēta kā pastāvīgs veidojums, bet sabruka neatrisināmu konfliktu dēļ starp Āfrikas nacionālistiem un balto minoritāti. 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā lielākā daļa pasaules valstu uzskatīja, ka atteikšanās no koloniālisma ir modernizācijas veids. Uz Apvienoto Karalisti izdarīja spiedienu gan ANO, gan Āfrikas Vienotības organizācija.

Federācija oficiāli beidza pastāvēt 1963. gada 31. decembrī, kad Ziemeļrodēzija ieguva neatkarību no Lielbritānijas kā jauna Zambijas valsts, bet Njasalenda ieguva neatkarību kā jauna Malāvijas valsts. Dienvidrodēzija kļuva par neatkarīgu Rodēzijas valsti (tagad Zimbabve).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Centrālās Āfrikas Federācija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)