Centrālais masīvs

Centrālais masīvs
	Centrālā masīva augstākā smaile Pijdesansī
Kontinents	Eiropa
Valstis	Francija
Ietilpst	Sevēni, Morvāns
Garums	523 km
Platums	571 km
Platība	85 000 km2
Augstākais kalns	Pijdesansī
Augstums	1885 m
Pilsētas	Klermonferāna
Koordinātas	45°N 3°E / 45°N 3°EKoordinātas: 45°N 3°E / 45°N 3°E
	Centrālais masīvs Centrālais masīvs
	Centrālais masīvs Vikikrātuvē

Centrālais masīvs (franču: Massif Central) ir kalnu sistēma Francijas centrālajā un dienvidu daļā. Austrumos Ronas zemiene to atdala no Alpiem. Veidojas kā vidēji augstu plakankaļņu un plato sistēma — plašākais hercīnā krokojuma veidojums Viduseiropā.^[1] Masīva vidējais augstums ir 400—700 m, augstākā virsotne ir Pijdesansī (1885 m vjl) masīva ziemeļrietumos.

Masīva ziemeļu un centrālo daļu veido bazalta plato ar apdzisušu vulkānu konusiem, ko saposmo meridionāli orientētas upju ielejas. Dienvidos piekļaujas Kosas karsta plato, Sevēni un Nuāri, rietumos un ziemeļrietumos — Morvāns, Vivarē kalni, Forēza.

Klimats mēreni okeānisks ar vēsu vasaru un maigu ziemu, dienvidos un dienvidaustrumos — subtropu klimats. Augājā pārsvarā platlapju meži, virs 1200 m — baltegļu meži, bet virs 1400 m — subalpiskās pļavas. Lielu daļu aizņem kultivētās zemes. Masīvā urāna un akmeņogļu ieguve. Minerālūdeņu avoti (Višī). Nozīmīgs tūrisms.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 137. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Centrālais masīvs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 137. lpp.

[1]