Centrbēdzes svārsts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilciens ICE-T BR 411 Vācijas dzelzceļā ar centrbēdzes svārstu

Centrbēdzes svārsts ir speciāli aprīkots ritošais sastāvs, kas ļauj, tam esot kustībā, pa speciāli apzīmētiem transporta infrastruktūras maršrutiem (sliežu ceļš, autoceļš) izbraukt ceļa plāna līknes un ar sānsveres svārstību kompensēt nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu, izmantojot ritošā sastāva virsbūves svara gravitācijas spēku.

Centrbēdzes svārsts atļauj uzlabot ceļa un ritošā sastāva ekspluatācijas tehniskos parametrus, novērš atsevišķu elementu pārslodzi un bojājumus, uzlabo pasažieru komfortu, ļauj paaugstināt ātrumu.

Nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu līknē iespējams apslāpēt ne tikai ar centrbēdzes svārstu, bet arī ar ārējā sliežu pavediena paaugstinājumu (autoceļam ārmalas paaugstinājumu). Izmantot centrbēdzes svārstu vērā ņem jau pastāvošos paaugstinājumus līknēs un paaugstinās noteiktā ātrumā - 50 - 25 mm/s atkarībā no sliežu platuma, nepārslogojot sliežu pavedienus. Centrbēdzes svārsts salīdzinājumā ar parasto ritošo sastāvu ļauj palielināt ātrumu par 25-35%[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]