Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija

Vikipēdijas lapa
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija

Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija (franču: Déclaration des droits de l'homme et du citoyen) ir konstitucionāls akts, kurā apkopoti liberālās demokrātijas galvenie elementi. Deklarāciju 1789. gada augustā pieņēma Francijas Nacionālā sapulce. Nozīmīgs Franču revolūcijas cilvēka un pilsoņu tiesību dokuments. Deklarācijā iekļauti 17 panti, kuros visi cilvēki tika pasludināti par brīviem un vienlīdzīgiem, tauta tika pasludināta par augstākās varas avotu.

Daļa deklarācijas ideju izmantota 1791. un 1793. gada Francijas konstitūcijā. Šī deklarācija kopā ar ASV Tiesību bilu, ASV Neatkarības deklarāciju, ASV Konstitūciju lielā mērā iespaidoja ANO 1948. gadā pieņemto vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Douglas K. Stevenson (1987), American Life and Institutions, Stuttgart (Germany), p.34

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]