Cimdi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažādi cimdu veidi

Cimdi ir apģērba gabals, kas aptver plaukstu vai daļu no tās. To uzdevums ir sildīt plaukstas vai aizsargāt no traumām.

Senajā Grieķijā, Senajā Romā un Senajā Ēģiptē cimdi tika izmantoti roku aizsardzībai. Senajā Ēģiptē cimdi bija augsta statusa apliecinājums. Senākie cimdi ir atrasti Ēģiptes valdnieka Tutanhamona kapā. Sakotnējā cimdu funkcija bija aizsargāt rokas, maltītes laikā, šaujot ar loku. Mednieki un karavīri izmantoja cimdus, kas tika oderēti ar audumu vai ādu. Karaļi, augstākie garīdznieki izmantoja cimdus, kas tika rotāti ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem. Bruņinieki viduslaikos cimdus izmantoja kārtas paaugstinājuma saņemšanas reizē, kā arī, izaicinot uz divkauju.[1]

Latvijā ir tikuši atrasti 10.—13. gadsimta pīti cimdi, 15. gadsimta adīti pirkstaiņi un dūraiņi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]