Portukales grāfiste

Portukales grāfiste (latīņu: Comitatus Portucalensis, Comitatus Portugalensis) bija viduslaiku grāfiste, kas atradās Ibērijas pussalas ziemeļrietumu daļā, aptuveni mūsdienu Portugāles teritorijā. Portukales grāfiste bija svarīgs posms Portugāles izveidē kā neatkarīgai valstij.

Portukales grāfiste sākotnēji bija daļa no Astūrijas Karalistes un vēlāk no Leonas Karalistes. 9. gadsimtā kristiešu karalistes Ibērijas pussalas ziemeļos sāka cīņu pret mauriem, kuri bija iekarojuši lielāko daļu pussalas. Šajā laikā Portukales grāfiste tika izveidota kā buferzona, lai palīdzētu aizsargāt Leonas Karalisti pret mauru iebrukumiem.

11. gadsimtā tās politiskā nozīme pieauga, kad tā kļuva par Rekonkistas stratēģiski nozīmīgu centru. 1095. gadā Leonas un Kastīlijas karalis Alfonso VI piešķīra Portukales grāfisti Henrijam no Burgundijas, kurš apprecēja Alfonso VI meitu Terēzi, tādējādi Portukale kļuva par daļēji autonomu Leonas Karalistes teritoriju. Pēc Henrija nāves 1112. gadā grāfisti mantoja viņa dēls Afonso Henrikešs (Afonso Henriques), viņš sāka aktīvi cīnīties par neatkarību no Leonas Karalistes un pret savu māti Terēzi. 1139. gadā Afonso Henrikešs pasludināja sevi par Portugāles karali Afonso I un 1143. gadā panāca atzīšanu no Leonas karaļa. Oficiāla neatkarības atzīšana no pāvesta notika 1179. gadā, kad pāvests Aleksandrs III ar Manifestis Probatum apstiprināja Portugāli kā neatkarīgu karalisti.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Portukales grāfiste.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)