Dīzeļlokomotīve

Dīzeļlokomotīve ir lokomotīve, kam primārais enerģijas avots ir dīzeļdzinējs. Parasti dīzeļlokomotīvēm ir elektriskais pārvads (šādas lokomotīves spēka iekārta ir dīzeļdzinējs, kurš piedzen ģeneratoru, kura saražotā strāva darbina vilces elektrodzinējus), tādējādi dīzeļlokomotīvi var uzskatīt par elektrolokomotīvi ar autonomu elektrisko spēka iekārtu. Pēc elektriskā jaudas pārvada veida dīzeļlokomotīves iedala maiņstrāvas, līdzstrāvas, kā arī maiņstrāvas-līdzstrāvas dīzeļlokomotīvēs. Mazākas jaudas manevru dīzeļlokomotīvēm mēdz būt hidrauliskais pārvads.

Dīzeļlokomotīves primārais dzinējs ir dīzeļdzinējs, kurš degvielas ķīmisko enerģiju pārveido mehāniskajā (griež kloķvārpstu). Lielākā problēma, ar kādu saskārās pirmo dīzeļlokomotīvju konstruktori bija: kā iekustināt lokomotīves dzenošos riteņpārus, jo tieši ar dīzeļdzinēju sajūgtu riteņpāru gadījumā rastos problēma ar dīzeļa palaišanu (iedarbināšanu). Lai novērstu šo problēmu, uz dīzeļlokomotīvēm tiek izmantots speciāls pārvads, kurš ļauj izmantot visu dīzeļa jaudu jebkurā kloķvārpstas rotācijas ātruma diapazonā. Lokomotīvēm izmanto elektrisko vai hidraulisko pārvadu, retāk mehānisko pārvadu.

Elektriskais pārvads

Viens no pārvadu veidiem, ar kura palīdzību tiek iekustināti lokomotīves riteņpāri, ir elektriskais pārvads. Šī pārvada primārais dzinējs ir dīzelis, kurš griež galveno ģeneratoru. Galvenais ģenerators ražo elektroenerģiju, kuru tālāk izmanto lokomotīves palīgmašīnu darbināšanai un vilces elektrodzinēju darbināšanai. Vilces elektrodzinēji caur zobratu pārvadu nodod kustību lokomotīves riteņpāriem. Elektrisko pārvadu pārsvarā izmanto uz maģistrālajām un lielas jaudas manevru dīzeļlokomotīvēm.

Hidrauliskais pārvads

Otrs dīzeļlokomotīvju spēka pārvada veids ir hidro, jeb hidrauliskais pārvads. Lokomotīvēm ar hidraulisko pārvadu tāpat kā lokomotīvēm ar elektrisko pārvadu primārais dzinējs ir dīzelis, kurš griež hidropārvada sūkņa ratu. Sūkņa rats nodrošina hidropārvada eļļas padevi un vienmērīga spiediena nodrošināšanu, kurš tiek izmantots lai grieztu turbīnu. Turbīna ar zobratu un kardānpārvadu palīdzību nodod griezes momentu uz vilces reduktoriem, kuri piedzen lokomotīves dzenošās asis. Pielieto uz mazas un vidējas jaudas manevru lokomotīvēm (TGM3, TGM23, u.c.)

Latvijā kravas un tālsatiksmes pasažieru vilcienu kustībā, kā arī manevru darbiem izmanto tikai dīzeļlokomotīves (galvenie tipi 2TE10M, 2TE10U, 2TE116, M62, 2M62, TEP60, TEP70, TEM2, ČME3).

Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.