Džino Mēders

Vikipēdijas lapa
Džino Mēders
Gino Mäder
Mēders 2016. gadā
Personas dati
Dzimis 1997. gada 4. janvārī
Valsts karogs: Šveice Flavila, Šveice,[1]
Miris 2023. gada 16. jūnijā (26 gadu vecumā)
Valsts karogs: Šveice Kūra, Šveice[2]
Augums 1.81 m
Svars 61 kg
Komandas informācija
Disciplīna treks, šoseja
Loma braucējs
Amatieru komandas
Sezonas Komanda
2016 VC Wiedlisbach
2017 VC Mendrisio–PL Valli
2018 IAM–Excelsior
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
2019–2020 Team Dimension Data[3]
2021–2023 Team Bahrain Victorious
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Giro d'Italia
1 posms (2021)
Vuelta a España
Jauno braucēju klasifikācija (2021)

Džino Mēders (vācu: Gino Mäder; dzimis 1997. gada 4. janvārī, miris 2023. gada 16. jūnijā)[4] bija Šveices šosejas un treka riteņbraucējs, kura pēdējā pārstāvētā komanda bija UCI WorldTeam Team Bahrain Victorious.[5][6] Mēders gāja bojā pēc gūtajām traumām 2023. gada Tour de Suisse laikā.[2]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms kļūšanas par profesionālu šosejas braucēju Mēders bija augsta līmeņa treka riteņbraucējs, kurš piedalījās 2016. gada Eiropas čempionātā trekā komandu iedzīšanas sacensībās.[7] Viņš kļuva par profesionāli 2019. gadā, pievienojoties UCI WorldTeam komandai Team Dimension Data.[8] 2020. gada oktobrī viņš tika iekļauts komandas sastāvā startam 2020. gada Vuelta a España.[9]

2021. gada Parīze—Nica sacensību 7. posmā Mēders piedalījās atrāvienā un gandrīz uzvarēja posmā. Tomēr pēdējos 50 metros viņu noķēra un apsteidza Primožs Rogličs. Viņam tika piešķirta dienas cīnītāja balva.[10]

Vēlāk šajā gadā Mēders startēja 2021. gada Vuelta a España. Zaudējis trīs minūtes pirmajos astoņos posmos, viņš sāka uzrādīt labus rezultātus, sākot no devītā posma, kad kalnu posmā uz Alto de Velefique finišēja septītais.[11] Atlikušajā sacensību laikā viņš turpināja demonstrēt spēcīgu sniegumu, vienlaikus kalpojot par komandas līdera Džeka Heiga palīgu. 17. posmā, kas finišēja Lagos de Covadonga virsotnē, Mēders finišēja ar elites grupu, kas finišēja pusotru minūti aiz sacensību līdera Primoža Rogliča. Rezultāts viņu ierindoja kopvērtējuma labāko desmitniekā.[12] Nākamajā dienā sacensību posmā uz Altu d'El Gamoniteiru ar augstāko kāpumu Heigs un Mēders ierindojās attiecīgi piektajā un septītajā vietā, atpaliekot nepilnu minūti, Mēders pakāpās uz astoto vietu kopvērtējumā.[13] Sacensību priekšpēdējā posmā Mēders un Heigs kopā ar Rogliču, Enriku Masu un Ādamu Jeitsu veidoja piecu braucēju grupu, kas no kopvērtējuma līdera grupas aizbēga trešajā kāpumā no beigām. Grupa turpināja palielināt savu pārsvaru pār citiem pretendentiem, ļaujot Mēderam iekļūt kopvērtējuma labāko pieciniekā, bet Heigam trijniekā. Mēders arī izvirzījās vadībā jauno braucēju ieskaitē, apsteidzot Eganu Bernalu.[14] Viņš noturēja savu pozīciju arī pēc pēdējās dienas individuālā brauciena, finišējot Vuelta piektajā vietā un gūstot uzvaru jauno braucēju ieskaitē.[15]

Negadījums un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tour de Suisse piektā posma laikā 2023. gada 15. jūnijā Džino Mēders krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā. Dažas minūtes iepriekš amerikāņu riteņbraucējs Magnuss Šefīlds bija nokritis gandrīz tieši tajā pašā vietā.[16] Tika konstatēts, ka Mēders ir bezsamaņā un iegrimis ūdenī. Viņš tika reanimēts un ar helikopteru nogādāts Kūras slimnīcā. Nākamajā dienā, 2023. gada 16. jūnijā, Mēders no gūtajiem savainojumiem nomira.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gino Mäder's homepage» (angļu). 2021-05-13. Skatīts: 2022-01-11.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Statement regarding Gino Mäder». Team Bahrain Victorious. Skatīts: 2023. gada 16. jūnijs.
  3. «NTT Pro Cycling Team». UCI.org. Union Cycliste Internationale. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. janvāris. Skatīts: 2020. gada 3. janvāris.
  4. «Gino Mäder». Cycling Archives. Skatīts: 2017. gada 9. februāris.
  5. «Bahrain Victorious». UCI.org. Union Cycliste Internationale. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
  6. «Team Bahrain McLaren sign Gino Mäder and Jonathan Milan». Bahrain–McLaren (Bahrain World Tour Cycling Team). 2020. gada 9. decembris. Skatīts: 2020. gada 9. decembris.
  7. «Results 2016 UEC European Track Championships». europeantrack2016.veloresults.com. 2016. gada 1. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 23. oktobris.
  8. «Dimension Data finalise 2019 roster». Cyclingnews.com (Immediate Media Company). 2018. gada 22. novembris. Skatīts: 2019. gada 4. janvāris.
  9. «75th La Vuelta ciclista a España: Startlist». ProCyclingStats. Skatīts: 2020. gada 19. oktobris.
  10. Fletcher, Patrick. «Gino Mäder close to tears as Roglic flies past 'like a plane' at Paris-Nice». Cycling News, 2021. gada 13. marts. Skatīts: 2021. gada 22. marts.
  11. Daniel Ostanek. «Vuelta a España: Caruso wins on Alto de Velefique». CyclingNews, 2021. gada 22. augusts. Skatīts: 2021. gada 22. augusts.
  12. Barry Ryan. «Vuelta a España: Roglic storms to victory on Lagos de Covadonga». CyclingNews, 2021. gada 1. septembris. Skatīts: 2021. gada 1. septembris.
  13. Patrick Fletcher. «Vuelta a España: Lopez triumphs on the Gamoniteiru on stage 18». CyclingNews, 2021. gada 2. septembris. Skatīts: 2021. gada 2. septembris.
  14. Patrick Fletcher. «Vuelta a España: Clément Champoussin wins stage 20». CyclingNews, 2021. gada 4. septembris. Skatīts: 2021. gada 4. septembris.
  15. Patrick Fletcher. «Primoz Roglic wins the Vuelta a España». CyclingNews, 2021. gada 5. septembris. Skatīts: 2021. gada 5. septembris.
  16. «Chute de Gino Mäder: le champion du monde s'indigne». Le Matin. 2023. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 16. jūnijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]