Dzimis Skotijā. Jaunībā dienējis Lielbritānijas karaliskajā flotē. 1815. gadā bijis viens no virsniekiem, kuri pavadījuši Napoleonu trimdā uz Svētās Helēnas salu. Pēc dienesta beigām izvēlējies advokāta karjeru. Bijis viens no vadošajiem Londonas šahistiem 19. gadsimta sākumā. 1821. gadā devies uz Franciju, kur sacenties mačos ar labākajiem franču šahistiem, tajā skaitā arī ar Luiju Šarlu de Laburdonē. 1822. gadā publicējis savu darbu par šahu — Treatise on the Game of Chess ("Traktāts par šaha spēli"). 1824. gadā devies uz Indiju, kur strādājis līdz 1869. gadam. Neliela pārtraukuma laikā (1841-1843) viesojies Londonā, kur ticies ar tā laika spēcīgākajiem šahistiem, ieskaitot Hauardu Stauntonu.