DSL
DSL (angļu: digital subscriber line — ‘ciparu abonentlīnija’) ir tehnoloģiju saime, kas nodrošina piekļuvi internetam, pārraidot datus pa vietējo telefonu tīklu vadiem. Telekomunikāciju tirgū termins DSL ir pazīstams kā asimetriskā ciparu abonenta līnija (ADSL), kas ir visbiežāk izmantotā DSL tehnoloģija. DSL pakalpojums tiek sniegts vienlaicīgi ar vadu telefona pakalpojumu pa to pašu tālruņa līniju. Tas ir iespējams, jo DSL izmanto augstākas frekvences joslas datiem. Klientu telpās DSL filtrs ir katrā kontaktligzdā, kura nav DSL, un tas bloķē jebkādus augstfrekvences traucējumus, lai nodrošinātu vienlaicīgu balss un DSL pakalpojumu izmantošanu.
Lejupielādes bitu plūsmas ātrums DSL pakalpojumos parasti svārstās no 256 kbit/s līdz 40 Mbit/s atkarībā no DSL tehnoloģijām, līnija stāvokļa, un pakalpojuma sniedzēja tehniskā līmeņa. ADSL pakalpojuma datu augšupielāde (virzienā uz pakalpojumu sniedzēju) ir zemāka, tādēļ arī ir šis apzīmējums — asimetriskā līnija. Simetriskās ciparu abonentlīnijas (SDSL) pakalpojumiem lejupielādes un augšupielādes datu pārraides ātrumi ir vienādi.
2014. gadā Bell Labs pētnieki sasniedza ātrumu, kas pārsniedz 1 Gbit/s simetriskiem platjoslas piekļuves pakalpojumiem, izmantojot tradicionālās vara telefona līnijas, lai gan šādi ātrumi citur vēl nebija izmantoti.[1][2]
DSL tehnoloģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
DSL tehnoloģijas (dažkārt apkopotas kā xDSL) ietver:
- Simetriskā digitālā abonentlīnija (SDSL), kur bitu pārraides ātrums ir vienāds abos virzienos.
- ISDN digitālā abonentlīnija (IDSL), uz ISDN balstīta tehnoloģija, kas nodrošina bitu pārraides ātrumu, kas līdzvērtīgs diviem ISDN nesējiem un vienam datu kanālam, 144 kbit/s simetriski vienam pārim
- Augsta bitu pārraides ātruma digitālā abonenta līnija (HDSL), ITU-T G.991.1, pirmā DSL tehnoloģija, kas izmantoja augstāku frekvenču spektru nekā ISDN, 1544 kbit/s un 2048 kbit/s simetriskos pakalpojumus 2 vai 3 pāros katrs ar ātrumu 784 kbit/s, 2 pāri ar ātrumu 1168 kbit/s katrs vai viens pāris ar ātrumu 2320 kbit/s
- Augsta bitu pārraides ātruma digitālā abonenta līnija 2/4 (HDSL2, HDSL4), ANSI, 1544 kbit/s simetriska vienam pārim (HDSL2) vai diviem pāriem (HDSL4)
- Simetriska digitālā abonenta līnija (SDSL), īpaša patentēta tehnoloģija, līdz 1544 kbit/s simetriska vienam pārim
- Viena pāra ātrdarbīga ciparu abonenta līnija (G.SHDSL), ITU-T G.991.2, HDSL un patentēta SDSL standartizēta pēctece, līdz 5696 kbit/s vienam pārim, līdz četriem pāriem
- Asimetriskā digitālā abonenta līnija (ADSL), kur bitu pārraides ātrums vienā virzienā ir lielāks nekā otrā.
- Asimetriskā digitālā abonenta līnija 2 (ADSL2), ITU-T G.992.3, līdz 12 Mbit/s un 3,5 Mbit/s
- Asimetriskā digitālā abonenta līnija 2 plus (ADSL2+), ITU-T G.992.5, līdz 24 Mbit/s un 3,5 Mbit/s
- Ļoti augsta bitu pārraides ātruma digitālā abonenta līnija (VDSL), ITU-T G.993.1, līdz 52 Mbit/s un 16 Mbit/s
- Ļoti augsta bitu pārraides ātruma digitālā abonenta līnija 2 (VDSL2), ITU-T G.993.2, uzlabota VDSL versija, saderīga ar ADSL2+, abu virzienu summa līdz 200 Mbit/s. G.vector šķērsrunas atcelšanas līdzekli (ITU-T G.993.5) var izmantot, lai palielinātu diapazonu noteiktā bitu pārraides ātrumā, piemēram, 100 Mbit/s līdz 500 metriem.[3]
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Nancy Owano, Tech Xplore. «Alcatel-Lucent sets broadband speed record using copper». techxplore.com (angļu). Skatīts: 2023-03-30.
- ↑ «Researchers get record broadband speeds out of old-school copper wire». Engadget (en-US). Skatīts: 2023-03-30.
- ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2018-12-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-27. Skatīts: 2023-03-30.