Dalībnieka diskusija:Dekaels

Bloks un literatūras virzieni

Paldies, par Bloku - lieliski.:) --Feens 13:59, 10 novembrī, 2005 (UTC)

Nu, tas jau, domājams, tikai sākums. :) --Dekaels 18:00, 10 novembrī, 2005 (UTC)

Kā Tev šķiet? Cik esmu pamanījis angļu vikipēdijā bieži (bet ne vienmēr), runājot par kādu mākslas vai arhitektūras virzienu utt., tabulas lejasdaļā ir autoru vai, piemēram, celtņu saraksts, piemēram:

Spilgtākie ferrum stila pārstāvji

• Āboliņš
• Bērziņš
• Riekstiņš utt.

Vai nevajadzētu tā darīt tajos rakstos par, piemēram, simbolismu?

plusi - pārskatāmāk, bez problēmām var pievienot jaunus autorus (celtnes, politiskās partijas utt.)

mīnuss - Mākslas nav, ir tikai mākslinieki :) - ne vienmēr indivīdu var iedzīt stilistiskos rāmjos.

--Feens 21:00, 14 novembrī, 2005 (UTC)

Mjā, par šo te nudien varētu padomāt, tiešām būtu pārskatāmāk un ērtāk. Manuprāt, būtiskākais mīnuss - atkārtošanās (zināšanu māte jau viņa ir, bet tomēr... :).--Dekaels 12:07, 15 novembrī, 2005 (UTC)

Austrumprūsijas sadalīšana

Potsdamā nesprieda par Austrumprūsijas sadalīšanu? Pats nezinu. --Feens 23:11, 18 decembrī, 2005 (UTC)

Laikam jau lēma gan - cik var spriest pēc http://en.wikipedia.org/wiki/Koenigsberg#Soviet_Union --Dekaels 23:25, 18 decembrī, 2005 (UTC)

Lai gan šeit tiek runāts par Jaltu: http://en.wikipedia.org/wiki/Kaliningrad_Oblast#Kaliningrad_Oblast. Tā kā - nezinu. :) --Dekaels 23:34, 18 decembrī, 2005 (UTC)

Lietuvas vēsture

Eh, ar savu Lietuvas vēsturi Tu piespiedīsi mani uzrakstīt normālu Polijas vēsturi :)--Feens 21:09, 9 janvārī, 2006 (UTC)

Draudīgie eksāmeni dara savu! :) --Dekaels 21:39, 9 janvārī, 2006 (UTC)

Nu kā Tev tur ar eksāmeniem Lietuvas vēsturē?

Esmu ticis līdz Jagellonu dinastijai Polijā. Tātad jautājums - Tos Aļģirdus Tu esi ielicis Jagaiļu dinastijā, bet pēc Polijas tradīcijas Jagailis ir pirmais Jagellonu (Jagaiļu) dinastijas karalis, bet visi tie Lietuvas valdnieki, sākot ar Ģediminu, ir ievietoti Ģedimina (Gediminiču) dinastijā un Jagelloni ir šīs dinastijas sānu atzars. Skaidrs, ka Jagailis ir pēc taisnības Ģediminīds, tā Jagaiļa dinastija mazliet ož pēc poļu šovinisma, bet citās vikipēdijās tā ir. Kā man darīt?

• pārsaukt Tavu Jagaiļu dinastiju par Ģedimina dinastiju, bet poļu karaļiem lietot Jagaiļa vai Jagellonu dinastiju?
• ievietot arī Polijas karaļus "Tavā" Jagaiļu dinastijā (tad dinastija sauksies nevis pēc dibinātāja - Ģedimina, bet pēc Jagaiļa - pirmā šīs dinastijas Polijas karaļa)?
• pārsaukt Tavu Jagaiļu dinastiju par Ģedimina dinastiju, un arī poļu karaļiem lietot Ģedimina dinastiju?

--Feens 20:21, 22 janvārī, 2006 (UTC)

Ar eksāmenu izcili. :) Tātad par Ģediminaišiem un Jagaiļiem. Lietuvieši dinastijas nosaukšanai, šķiet, lieto abus apzīmējumus. Vislabāk gan droši vien būs Ģediminu un viņa pēctečus līdz Jagailim ielikt atsevišķā Ģedimina dinastijā, bet Jagaiļus atsevišķā Jagaiļu (tā, man liekas, to dinastiju ierasts dēvēt latviskajā tradīcijā) dinastijā. Jagailim var pielikt abas dinastijas. Tad vēl jāuzraksta par abām dinastijām raksti, kur paskaidrotas arī šo dinastiju saistības. Ja uzskatām, ka Jagaiļu dinastija ir Ģedimina dinastijas atzars (un tas vispār ir ļoti prātīgi), Jagaiļus varētu varbūt pat padarīt par Ģediminu apakškategoriju. --Dekaels 13:32, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Tātad taisīšu Ģedimina dinastiju un Jaigaiļu dinastiju.--Feens 14:43, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Par dižkunigaišiem. Nezinu, kāda ir Latvijas vēstures tradīcija, bet faktiski dižkunigaitis tas pats liekņazs vien ir, tikai lietuviski (lietuviešu valodā arī Kijevas lielkņazi ir dižkunigaiši (latviski tas būtu dižkungi :) ). Vēl jāņem vērā to, ka Lietuvas dižkunigaište stipri nosacīti ir baltu valsts (cik zinu, jau no Aļģirda laikiem sarakste tur bija tādā "protobaltkrievu" valodā, lai kā tādi fakti arī nepatiktu mūsu brāļiem :) ). Tad nu, manuprāt, iznāk, ka dižkunigaitis ir lielkņaza sinonīms, varbūt vienīgi ir kāda tradīcija latviskajā vēsturē, kad līdz tam gadam dižkunigaiši, pēc tā gada lielkņazi, jo ap to Ļubļanas ūniju tur ne smakas no tiem ļaužiem, kurus mēs mūsdienās saucam par lietuviešiem, valsts pārvaldē vairs nebija, tāpēc arī to vienoto valsti viegli bija nodibināt. --Feens 14:43, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Tātad par dižkunigaišiem. Latviskā tradīcija, cik zinu, tiešām ir saukt viņus par dižkunigaišiem (vai dažreiz arī lielkunigaišiem); tas tiešām atbilst (liel)kņaza statusam, taču tas savukārt - (erc)hercoga utt. Domāju, labāk viņus tomēr dēvēt par dižkunigaišiem. Tiesa, ka Lietuvas dižkunigaitija bija ne pārāk "lietuviska", un oficiālā rakstu valoda bija rutēņu (un nemaz jau tik traki tiem mūsu brāļiem tas neliekas:). Taču aristokrātiju (un tādējādi arī valsts pārvaldi) ļoti ilgi veidoja tikai lietuvieši (arī slāviskajās teritorijās), kas vēlāk, protams, pārpoļojās, taču neatkarības izjūtu saglabāja arī pēc Ļubļinas ūnijas (tāpēc arī bieži vien nevarēja vienoties par dažnedažādiem jautājumiem, piemēram, par karaļa ievēlēšanu u.c.). Gadījās arī, ka, neprasdami runāt lietuviski, viņi sevi tomēr dēvēja par lietuviešiem (līdzīgi mūsdienu Lietuvas baltkrieviem, kas sevi dēve par poļiem.:) Mjā, un Žemaitijā (Samogitijā) savu lietuviskumu aristokrātija tā īsti laikam nemaz nezaudēja - atšķirībā no pārējās Lietuvas. --Dekaels 16:03, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Tad kā rakstam vikipēdijā? Cik ilgi ir dižkunigaiši - Vai līdz pat 1796.gadam, kad Reča Pospoļita krita, vai līdz Ļubļinas ūnijai 1596.gadā, kad izveidojās vienotā (bet divdaļīgā) valsts? Kā ir vēstures tradīcījā, jo faktiski jau oficiāli tas tituls saucās kaut kā tā - Joannes III, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Kijoviae, Volhyniae, Podlachiae, Severiae, Czernichoviaeque t.i. latīniski--Feens 20:11, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Bet varbūt tikai līdz Krēvas ūnijai?--Feens 20:13, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Bet par iepriekš Tevis rakstīto piekrītu daļēji, jo Lietuvas nosaukums vēsturiski ir daudz mainījies. Tur daudz šķēpu lauzts (un laužas vēl joprojām) starp poļiem ,lietuviešiem un baltkrieviem, tāpēc, ja kāds XIV gs. teica ka viņš ir ļitvins, tad tas nenozīmēja, ka viņš uzskatīja sevi par to, ko mūsdienās sauc par lietuviešiem vai arī baltu tautas piederīgo.--Feens 20:26, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Vēl viens jautājums - vai tiešām - Jagaiļu (daudzskaitlī) dinastija? Ja tā, tad jocīgi, it kā to Jagaiļu būtu bijis daudz. Lietuviski - Jogailaičiai - jagailiešu, latviski pareizak būtu Jagaiļa (kā ciltstēva) dinastija. Ģediminu dinastija - arī skan skarbi, bet, ja tā ir pareizi izlabošu--Feens 21:07, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Tātad vispirms par dižkunigaišiem. Domāju, vajadzētu viņus tā dēvēt līdz pat 1795. gadam, jo katrā ziņā jālieto viens nosaukums visam laika periodam - lai nejauktu lasītājam galvu.

Par dinastijām - nu jā, laikam jau jālieto vienskaitlis: Jagaiļa dinastija un Ģedimina dinastija. (Dažviet gan esmu manījis Jagaiļus daudzskaitlī, bet īpaši svarīgi tas nav.) Vienkārši pierasts pie "Habsburgiem", "Romanoviem" utt., u.tml. --Dekaels 15:45, 25 janvārī, 2006 (UTC)

Raksts par Andreju Jurjānu

Ja tev ir iespēja, tad izvāc lūdzu arī to manu rakstu par Andreju Jurjānu, jo tas vienk. arī ir parediģēts liis mūzikas sadaļa (liis.lv/muzika)... Vienk. nekur (c) zīmi (vai ko līdzīgu) iekš liis nemanīju, tāpēc arī ieliku, jo domāju, ka to nesargā autortiesību likums. (tas pats arī par Divupi, ko gan atradu googlē, jo pašam vajadzēja šo to par to uzzināt) --Ivchikx 21:52, 27 janvārī, 2006 (UTC)

LPE un autortiesības

Es vēlējos pajautāt, vai drīkst izmantot Latvijas padomju enciklopēdijas (LPE) tekstu Vikipēdijā, vai uz to attiecas vai neatiecas autortiesības? Man vēl īsti navskaidrs... --Lielais Rolands 21:16, 14 februārī, 2006 (UTC)

Autortiesības jau attiecas, taču izmantot tos tekstus, manuprāt, drīkst gan. Tikai jāpārveido atbilstoši Vikipēdijas standartiem, vēlams arī nevis tieši citēt, bet pārstāstīt saviem vārdiem u.tml. --Dekaels 21:27, 14 februārī, 2006 (UTC)

Labi, paldies, turpmāk zināšu. --Lielais Rolands 21:37, 14 februārī, 2006 (UTC)

Saule

Par Sauli - visu cieņu, lieliski! :) --Tail 21:54, 15 februārī, 2006 (UTC)

Nu, tas jau vēl nav viss... :) --Dekaels 21:59, 15 februārī, 2006 (UTC)

Admina statuss

Pēc Vikipēdijas administrācijas vienbalsīga lēmuma ([1]) izlemts Tevi padarīt par administratoru. Tagad tikai gaidām Tavu piekrišanu... :) --Tail 16:08, 19 februārī, 2006 (UTC)

Jautājums ārpus vikipēdijas.

Vai Tev zināms horvātu autors Miroslavs Krleža [2]? Ieinteresēja šis vecītis.--Feens 09:18, 24 februārī, 2006 (UTC)

Diemžēl nav gan. Izskatās jau tīri interesanti. Ja būtu pieejams kādā nebūt saprotamā valodā kāds darbs, būtu varen jauki... --Dekaels 10:33, 24 februārī, 2006 (UTC)

[[3]] teksts par Blitvu - ziemeļu valsti :)--Feens 12:21, 24 februārī, 2006 (UTC)

Viļņas vēsture

Atdodu saplosīšanai savu Viļņas vēsturi - [4] :)--Feens 12:06, 1 martā, 2006 (UTC)

Paplosīju, taču tikai ortogrāfijas kļūdas. :) Žēl, ka lietuviešiem slikts raksts par Viļņu - nav, ko no viņiem aizņemties. --Dekaels 17:54, 1 martā, 2006 (UTC)

Itāliešu

Pierādi, ka itāliešu nevis itāļu valoda! :) Pats es nekad nevaru atcerēties. Manuprāt bija itālieši - Itālijas iedzīvotaji, itāļi - nācija tāda. Bet varbūt otrādi. Bet varbūt itāļi - kaut kāda cilts Romas laikos :) --Feens 08:23, 7 martā, 2006 (UTC)

Cik man zināms (aizsteidzoties priekšā Dekaelam), bija vairākas itāļu ciltis (sabīņi, samnīti, umbri u.tml.), kas Apenīnu pussalā dzīvoja vēl pirms mūsu ēras (arī pirmsromas periodā), savukārt par itāliešiem dēvē mūsdienu Itālijas pamatiedzīvotājus un par itāliešu valodu attiecīgi – viņu valodu. Itāļu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst (cik noprotu) daļa itāļu cilšu valodu. --Tail 10:29, 7 martā, 2006 (UTC)

Hm, google izdod - itāļu valoda - 209 000, itāliešu valoda - 15 600. Hm, meklēju Itālijas vēstniecības mājas lapā - [5], tur nav latviešu valodas (idioti!). Bet atradu šeit: [6]-

Atbildot uz Jūsu jautājumu, VVA konsultāciju daļa paskaidro:
itāļi ir senie Itālijas iedzīvotāji (kopa ar latīņiem, oskiem, umbriem
u.c.), kas 1.g. tūkst.p.m.ē.apdzīvoja Apenīnu pussalu. Itālieši ir
pašreizējie Itālijas iedzīvotāji. Tā kā pareiza būtu tieši šī otrā -garākā -
forma.Līdz šim neviens arī nav atcēlis šo pareizo - garāko - formu, taču
pēdējā laikā modeļa portugālieši- portugāļi, spānieši - spāņi ietekmē
izplatīta ir arī īsākā forma.Tā kā dažkārt valodas prakse neiet rokrokā ar
valodas normu, un ietekmēt to nav iespējams.

VVA Konsultāciju daļa

Šeit teikts Itālijas pašreizējie iedzīvotāji. Vai tas nozīmē arī tautu?

Tālāk lapas diskusijā jautāts par krieviešiem un žīdiešiem. :)

Ierosinu atzīt par korektiem abus. --Feens 11:15, 7 martā, 2006 (UTC)

Man šķiet, ka tomēr vajadzētu censties rakstīt pareizi, ja arī daudzi lieto nepareizi, – citādi, man šķiet, mēs agrāk vai vēlāk nonāksim pie liela vēsturiska sajukuma (jo, ja būs – kā būtu jābūt – raksti par "Itāļu valodām", "Itāliešu valodu", "Itāļiem" un "Itāliešiem", dažas saites vienkārši vedīs uz nepareizajiem rakstiem).

Situāciju vajadzētu arī atzīmēt rakstā par itāliešu valodu (manuprāt).

Nu, pagaidīsim vēl Dekaela viedokli! :)

Starp citu, ar "Itālijas pašreizējiem iedzīvotājiem" droši vien domāta tieši tauta ("itālieši" vs. "Itālijas iedzīvotāji" tāpat kā "latvieši" vs. "Latvijas iedzīvotāji"), tur nevajadzētu rasties problēmām. --Tail 11:46, 7 martā, 2006 (UTC)

OK, kā Dekaels teiks tā piekritīšu (protams, ja vēl kāds neiesaistīsies), vienkārši man likās, ka VVA atbilde saka, ka pareizi ir itālieši, bet pieļaujams itāļi, jo valodas prakse tāda. Ja atklāti, man, pēc iekšējās sajūtas, tie itālieši - nu tā.--Feens 11:59, 7 martā, 2006 (UTC)

Es ieteiktu tomēr lietot variantu "itālieši", lai precīzi nošķirtu mūsdienu Itālijas iedzīvotājus no iepriekš jau minētās cilts. --Dekaels 16:32, 7 martā, 2006 (UTC)

Nupat kā nedaudz (ar tabulu) papildināju sadaļu Itāliešu valoda un vēlos to papildināt arī vēl vairāk. Neesmu lingvists, taču šķiet, ka pareizi būtu tomēr "itāļu valoda". Konkrēto diskusiju (un strīdu), šķiet, atrisina Vācijas piemērs. Latviešu valodā eksistē divi dažādi termini - vāci un vācieši -, kas atbilst Tailas skaidrojumam par itāļiem un itāliešiem. Tomēr mūsdienās vienalga ir vācu, nevis vāciešu valoda, no kā loģiski izriet, ka būtu jābūt arī "itāļu valoda". Ja šis arguments tomēr kādu nepārliecina, iesaku sameklēt LU Moderno valodu fakultātes studiju programmu (www.luis.lv), kurā tiek lietots termins "itāļu valoda". Nedomāju, ka MVF vadība būs kļūdījusies. :) --Zummis 0:50, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Vai tiešām latviešu valodā (mūsdienās) pastāv divi termini "vāci" un "vācieši", kas apzīmē attiecīgi senās vācu ciltis un mūsdienu vāciešus? Nekad ar šādu nošķīrumu neesmu sastapies, ja tā ir - vēlētos redzēt avotus; sakto "vācu valoda" un "vācieši", mūsdienās tiek runāts par vienu un to pašu tautu. Jebkurā gadījumā - no šādas analoģijas vien vēl nevarētu secināt, kāds lietojums būtu pareizais.

Es tomēr paliktu pie Valsts valodas aģentūras viedokļa (skat. augstāk citātu), un par pareizo variantu uzskatīt "itāliešu", nevis "itāļu" - iepriekš jau apskatīto iemeslu dēļ.

Runājot par MVF... Nu, piemēram, viņu lielajā, varen smalkajā, ar FF kopīgajā lasītavā jau gadiem ir sadaļa "Finikiešu valoda". Par to jau, protams, nav atbildīga gluži vadība, bet kaut ko gan tas liecina. --Dekaels 09:25, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Kā vēstures students es esmu bieži saskāries ar jēdzienu "vāci", un mūsdienās tas vēl joprojām tiek lietots, kaut arī salīdzinoši reti (pārsvarā tās pašas nezināšanas dēļ). Tomēr pastāv neviens vien raksts, kurā tu saskarsies ar šo formu, kad tiks runāts par viduslaikiem (pamēģini kaut vai Guglē ievadīt vārdu "vāci"). Kas attiecas uz VVA, Ramūna spamā publicētā VVA atbilde nav pretrunā ar manu teoriju. Tur tiek runāts par "itāliešu" un "itāļu" tautu, nevis valodu!!! Protams, ka viņiem ir taisnība, mūsdienu Itālijas iedzīvotāji ir "itālieši" (pēc šīs pašas loģikas Vācijas iedzīvotāji - "vācieši"), taču no raksta nevar izdarīt nekādus secinājumus, jo valodas jautājums tajā nemaz nav aplūkots. --Zummis 14:06, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Bet atsevišķi jēdzieni "itāļi" un "itālieši" tomēr pastāv un tiem nepārprotami ir savas nozīmes, attiecīgi visnotaļ loģiski liekas runāt atsevišķi par "itāļu" un "itāliešu" valodu. Sarunvalodā un ikdienā šāds nošķīrums, protams, nav svarīgs (tāpēc arī īsākais un ērtākais variants ir iegājies un dominē), bet enciklopēdijā jābūt maksimāli precīzai informācijai. --Dekaels 18:12, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Šajā ziņā domāju, ka tu alojies. Pēc tavas loģikas tad jau būtu arī jārunā par "vāciešu valodu". Tu saki, ka "enciklopēdijā jābūt maksimāli precīzai informācijai". Informācijai ir jābūt objektīvai (t.i. pareizai), tas ir pats svarīgākais. Ja ir "itāļu valoda", to nedrīkst patvaļīgi aizstāt ar kaut ko citu, tikai tādēļ, ka domā šo terminu par labāku esam. Ja tu veiktu aptauju par to, kurš no abiem variantiem tiek lietots biežāk, varu saderēt, ka "itāļu valodu" izvēlētos ap 80% respondentu. Uzsveru vēlreiz, tautībai nav pilnīgi nekāda sakara ar valodas nosaukumu. Vēl viens piemērs: ebreji taču nerunā ebreju valodā, vai ne? Ja godīgi, uzskatu, ka tavi argumenti nav pietiekoši spēcīgi, un piedāvāju "itāliešu valodu" atzīt par nepareizu. --Zummis 22:19, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Vispirms - par "vāciem": nekur, meklējot ar google, neatradu šo vārdu lietotu zinātniskā vai populārzinātniskā rakstā. Tas parādās tikai sarunvalodā vai sinonīms vārdam "vācieši", vai arī hronikās un tamlīdzīgos tekstos, kur tas nebūt netiek lietots kā termins. Tātad neizskatās, ka vārdi "vāci" un "vācieši" tiek lietoti kā atsevišķi termini, un attiecīgi arī nav vajadzības pēc atsevišķām formām valodu nosaukumiem. Kur te alošanās?

Tālāk - par "itāļiem" un "itāliešiem". Neba nu es šos terminus izdomāju, te nav nekādas runas par patvaļīgu terminu izdomāšanu: piemēram, īpašvārdu latviskošanas izdevumu sērijā jau izdota grāmatiņa "Itāliešu valodas īpašvārdi", savukārt LU Akadēmiskais apgāds pagājušogad izdeva "Prozas un dzejas tulkojumus itāliešu valodā", vēl pirms gada - "Itāliešu valodas tulkojumus". Ir arī grāmata "Itāliešu valodas gramatika latviešiem" utt., u.t.jpr. Atzīt terminu "itāliešu valoda" par nepareizu būtu visnotaļ neapdomīgi, lai neteiktu vairāk. Var pieļaut "itāļu valodu" kā paralēlformu.

Un lietošanas biežums tomēr nebūt nav izšķirīgais arguments. --Dekaels 20:49, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Nu labi, piekrītu, ka vārdu savienojums "Itāliešu valoda" nav retums. Taču, vai tas tādēļ ir pareizs? Kad tas ir ticis izveidots vai ieviests, kā šī valoda tika apzīmēta, piemēram, 18. gadsimtā? Būs jāparunā ar filologiem par šo jautājumu, jo tīri no loģikas viedokļa, uzskatu, ka manai teorijai ir vairāk taisnības, lai gan varu teikt, ka vārdu savienojums "itāliešu valoda" man arī nemaz nekrīt uz nerviem. Strīdos principa pēc :).

Kas attiecas uz "vāciem" un "vāciešiem", tad varu teikt, ka atšķirība pastāv (tikpat liela kā starp "itāļiem" un "itāliešiem"). Fakts, ka ir grūti atrast rakstus, kur būtu minēti tieši vāci, ir vienkārši izskaidrojams. Par viduslaikiem kopumā latviski internetā ir ārkārtīgi maz publikāciju, bet ir jāatzīst, ka vārds "vāci" ir arī nedaudz novecojis. Latviešu valodai attīstoties, tas pamazām zaudē pielietojumu. Taču faktiski arī vārdi "itāļi" un "itālieši" mūsdienās jau ir sinonīmi. Abu tautu gadījumos, apskatot senos laikus, nevar runāt ne par "vāciešu", ne par "itāliešu" tautām. Tādējādi uzskatu, ka Vācijas un Itālijas gadījums tomēr ir salīdzināms.

Būs kaut kad "jāaizčāpo" uz MVF, lai uzzinātu viņu viedokli šajā sakarā. Šobrīd gan jau šķiet, ka šī diskusija, kas ir salīdzināma ar strīdu par to, kas bija pirmais - vista vai ola -, vairs nav auglīga, tādēļ ir vērts mest mieru līdz jaunu faktu ievākšanai. Pagaidām tad lai tā lapa paliek pašreizējā izskatā, varbūt pēc 5 gadiem šo tēmu atkal izcelsim dienas gaismā. :) --Zummis 23:42, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Nu, sagadījies tā, ka es studēju filoloģiju... (Tiesa, specializējos literatūrzinātnē, bet ir nācies arī ar valodniecību pāris gadus paņemties.) Arī valodnieku viedokļi "itāļu" un "itāliešu" jautājumā dalās.

Pats vārds "itālieši", ja kas, radies ap 19.gs. vidu (Alunāna nopelns), kad vispār sākas latviešu valodas normēšana. Pirms tam bija "italjeri" un "italjeneri"... Vēlāk "itāliešu" variants sastopams arī konversācijas vārdnīcā utt. Kad īsti radies variants "itāļu" - šobrīd gan nepateikšu. Kaut kad 20.gs., intuīcija saka, ka padomju laikā. --Dekaels 22:09, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Diskusija it kā vairs nav pirmā svaiguma, taču radās 1 jauns argumentiņš. Šodien sanāca ieiet apgāda "Zvaigzne ABC" grāmatveikalā, kur atklāju, ka visur ("Zvaigzne ABC") valodu mācību literatūrā tiek lietots vārdu salikums "itāļu valoda". Esmu joprojām skeptisks par to "itāliešu valodu"... --Zummis 14:55, 28 februārī, 2007 (UTC)

Arī mani interesē "itāļu" un "itāliešu" valodas jautājums, jo pārāk bieži pēdējā laikā dzirdu to "itāliešu", kas man nešķita pareizi. Bet tad es aizdomājos - nav taču plaši lietota latvju valoda, bet latviešu. Varbūt tomēr pareizi ir itāliešu, vāciešu, spāniešu??? Lai cik dīvaini mums tas neizklausītos... I.

Par tautām

Pārtaisīšu to template, ar etnogrāfiskajām grupām es biju domājis iekšējos īpatņus (visādus ventiņus). Uztaisīšu klāt radniecīgas tautas--Feens 22:02, 13 martā, 2006 (UTC)

Mjā, ok. Es vadījos pēc angļu vikipēdijas parauga, protams. :) --Dekaels 22:08, 13 martā, 2006 (UTC)

Par tankiem

Kā latviski pareizi pateikt sagūstīja sešus tankus? Lai arī pēc kara filozofijas tanks ir dzīva būtne, tomēr skan kaut kā ne tā :) --Feens 07:12, 17 martā, 2006 (UTC)

Domāju, varētu kaut kā tā: "pārņēma sešus [pretinieka] tankus" vai kā līdzīgi... Bet vispār grūts jautājums. :) --Dekaels 08:43, 17 martā, 2006 (UTC)

Nebūdams kautrīgs, izvirzu rakstu Desmitdienu karš uz nedraksta godu, ja tu palabotu stilu un kļūdas :)--Feens 09:39, 17 martā, 2006 (UTC)

Varētu arī pateik: "Ieguva sešus trofeju tankus". --Lielais Rolands 14:40, 17 martā, 2006 (UTC)

Manas domas par šo man tuvo jautājumu būtu sekojošas - 'pārņēma' izklausās diezgan nedabiski, bet sagūstija ir tāds ne pārāk izdevies tulkojums no vārda zahvatilji, kas labāk tulkotos kā 'sagrāba', bet tas atkal skan par skarbu priekš enciklopēdiska raksta. Tātad secinājums ir viens - 'kā trofejas ieguva 6 tankus' vai arī 'trofejās ieguva 6 tankus'. 'Ieguva sešus trofeju tankus' ir nekorekts teikums, jo norāda uz to, ka ir iegūti tanki, kuri jau pirms tam ir bijuši trofejas tanki. Markizs 09:29, 4 aprīlī, 2006 (UTC)

Manuprāt, "pārņēma" tomēr ir tīri ok, man izklausās tīri dabiski. Par trofejām - varbūt labāk būtu "kā trofejas ieguva 6 tankus"? --Dekaels 09:52, 5 aprīlī, 2006 (UTC)

pārņēma, tas izklausās tā it kā tie tanki būtu tādi īsti nevienam nepiederoši un tad tip viena no jaunajām struktūrām tos pārņem, ja iegūst vairāk vai mazāk kaujas apstākļos, tad 'pārņēma' neder, tad tās viennozīmīgi ir trofejas. un jā, droši vien, ka "kā trofejas ieguva 6 tankus" ir labāks. Uz sitiena nenāk prātā, kā šie vārdi tika lietoti dažādās karu aprakstošās grāmatās latviski. Markizs 09:55, 5 aprīlī, 2006 (UTC)

Nu, varam vienoties par "kā trofejas ieguva sešus tankus". --Dekaels 09:58, 5 aprīlī, 2006 (UTC)

1231 sabiedrība vai 1231 sabiedrības

Redzēju, ka esi izmainījis 'sabiedrība' noadaļā par cilvēku uz daudzskaitli. tomēr, cik man zināms, ja pēdējais skaitlis ir 1, jāsaka 'sabiedrība', t.i., vienskaitlī. Vai arī esmu nepareizi kaut ko sapratis?

Nē, Tev taisnība - patiešām jābūt vienskaitlim. --Dekaels 10:34, 24 martā, 2006 (UTC)

Par bildēm

Tev arī bildes pēkšņi kreisajā pusē rādās? --Feens 20:31, 26 martā, 2006 (UTC)

Nē. --Dekaels 20:33, 26 martā, 2006 (UTC)

Kelvins

Paspēji jau absolūtās nulles rakstā K nomainīt uz Kelvins (mērvienība).. kamēr es rakstīju vienkārši Kelvins. Vari lūzdzu pārsaukt to Kelvins par Kevins (mērvienība). Es vēl nemāku.. :)

Pārvietoju rakstu un izveidoju nozīmju atdalīšanas lapu. --Dekaels 16:56, 4 aprīlī, 2006 (UTC)

Paldies! :)

Horror

• tādus, kuri lamājas ierosinu uzreiz izbanot
• kā precīzi latviešu valodā sauc horror (šausmu?) literatūru?--Feens 17:44, 9 aprīlī, 2006 (UTC)

• Jā, es tak gribēju banot, bet, novērsis izmaiņas, piemirsu... :)
• To tā arī sauc - par šausmu literatūru. --Dekaels 17:48, 9 aprīlī, 2006 (UTC)

Jautājums

Kā var nodzēst šo tekstu Aiviekstes HES?

Vai ar to Tu domā lapas virsrakstu? --Dekaels 16:46, 21 aprīlī, 2006 (UTC)

Aiviekstes HES

Nē, Jūs mani nesapratāt, es domāju, kā vispar var nodzēst Aivieistes HES tekstu un tā vietā likt ar šādu pašu nosaukumu tekstu, bet ar savādāku saturu, bet ir lieta, ka šis teksts ir pievienots pie iespējamas autortiesību pārkāpumssadaļas.

Kā kārtīgi uztaisīt kategorijas.

Klau, kā uztaisīt sekojošas kategorijas un lapas.

Tehnoloģijas --> Inženērija --> (šeit liekaas viss info par inženēriju)

Nekādi netieku ar šito galā..?

Rakstu "Inženērija" pārsaucu par "Inženierija", kas latviešu valodā ir pareizāk. Izveidoju arī attiecīgo kategoriju. --Dekaels 17:12, 2 maijā, 2006 (UTC)

Bet kā zem tās kategorijas pagrūst pārējos rakstus?

Pievienojot rakstam nepieciešamo kategoriju - skat. šeit. --Dekaels 19:07, 2 maijā, 2006 (UTC)

ačiū (LT)

Merci... --Redagavimas 23:13, 2 jūnijā, 2006 (UTC)

Už ką? :) --Dekaels 00:00, 3 jūnijā, 2006 (UTC)

• ? Lietuvas vēsture... etc. --Redagavimas 11:01, 9 jūnijā, 2006 (UTC)

Kā latviski tulko?

Izabellas Aljendes darbu La Casa de los Espiritus, The House of the Spirits? Spoku (Garu?) Māja (Nams?)?--Feens 10:58, 10 jūnijā, 2006 (UTC)

Mākslinieku kategorijas

Jau sen domāju, ka vajadzētu kaut kā iekļaut arī virzienus tajā kategorijā, kur tagad ir "mākslinieki pēc laikmeta". Varbūt ieviest kategoriju "Mākslinieki pēc laikmeta vai virziena"? Angļi dala by period, bet tas man nešķiet īsti precīzi, jo renesanse, piemēram, saistās ar laika periodu, taču, piemēram, simbolisms – ar virzienu, tas nav tik visaptverošs. --Tail 09:59, 19 novembrī, 2006 (UTC)

Mjā, tas, protams, būtu visnotaļ precīzi un ērti. Un pagaidām jau mums nav pārāk daudz šo kategoriju, tā kā grūtībām ar pārveidošanu nevajadzētu rasties. --Dekaels 10:08, 19 novembrī, 2006 (UTC)

Panevēžas raksts

Gribēju palabot Panevēžas raksta valodu un atdūros pret vārdu salikumu Leļļu ratu teātris (acīmredzot kalks no lietuviešu val.). Vai tas būtu vienkārši Leļļu teātris vai kas īpašs? --Feens 23:16, 19 novembrī, 2006 (UTC)

Tas tomēr ir kas īpašs: leļļu teātris, kas katru vasaru brauc viesizrādēs pa Lietuvu ratos, ko velk divi zirgi... (Raksts ir šeit.) Tikai īsti nevaru izdomāt, kāds būtu labākais tulkojums. --Dekaels 10:06, 20 novembrī, 2006 (UTC)

Metāli

Jaunie raksti par metāliem skaidri zagti, tikai neredzu no kurienes. Ko darām?--Feens 22:00, 4 decembrī, 2006 (UTC)

Mjā, tikko jau gribēju par to sākt diskusiju. Izskatās, ka teksts kopēts no kādas grāmatas. Var pamēģināt pajautāt rakstu "autoram", bet droši vien jebkurā gadījumā nāksies tos rakstus dzēst. --Dekaels 22:12, 4 decembrī, 2006 (UTC)

Tā kā rakstu ievietotājs atbildi sniedzis nav, atļāvos rakstus dzēst - tie nepārprotami izskatījās pārrakstīti no kādas mācību grāmatas vai tamlīdzīga avota. --Dekaels 20:26, 11 decembrī, 2006 (UTC)

Rīgas metropolitēns

Vikipēdijas tekstiem jāatbilst NPOV - bet saitēm jāsniedz informācija, vēlams — no dažādiem skatpunktiem (POV). Sk. jebkuru nopietnu rakstu par kādu partiju — būs atsauce uz tās mājaslapu, kaut gan no tās sagaidīt NPOV ir grūti. Sk. en:Wikipedia:Neutral point of view — dažādu viedokļu prezentēšana tieši veicina NPOv. Citēju: Debates are described, represented, and characterized, but not engaged in. Background is provided on who believes what and why, and which view is more popular. Detailed articles might also contain the mutual evaluations of each viewpoint, but studiously refrain from stating which is better Turpat: But it is not enough, to express the Wikipedia non-bias policy, just to say that we should state facts and not opinions. When asserting a fact about an opinion, it is important also to assert facts about competing opinions, and to do so without implying that any one of the opinions is correct. It is also generally important to give the facts about the reasons behind the views, and to make it clear who holds them Ja jums ir kādas saites, kas pamatotu, piemēram, viedokli, ka metro būvniecība vairāk kaitētu Rīgas videi nekā pieņemtā orientācija uz personisko transportu, nekas netraucē to pievienot. Tas atbilstu arī en:Wikipedia:Neutral_point_of_view/FAQ, citēju: The policy is simply that we should characterize disputes rather than engage in them. Vēl no en:Wikipedia:NPOV_tutorial: We should then list all points of views, according to their importance 217.198.224.13 23:48, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Tieši par to arī ir runa: When asserting a fact about an opinion, it is important also to assert facts about competing opinions, and to do so without implying that any one of the opinions is correct. Proti, rakstos, uz kuriem veda šīs saites, bija atspoguļots praktiski tikai viens viedoklis (Laikmetīgās mākslas raksts šajā ziņā nav ņemams nopietni) un ievietot saites tikai uz šiem (stipri politizētajiem) rakstiem nebūt nebija korekti - pievienojiet arī saites uz nopietniem rakstiem, kas atspoguļo citus viedokļus, tad varam atjaunot arī noņemtās. --Dekaels 23:56, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Vai es pareizi sapratu, ka jūsu viedoklis par neitralitātes uzturēšanu ir: ja rakstā trūkst kāds nozīmīgs viedoklis, tad pretējais (jau esošais) jāizmet? Ļoti interesanta pieeja Vikipēdijas attīstībai tad sanāk; man tomēr šķiet loģiskāks cits — ja zināt pretējus pētījumus, pievienojiet, bet izmest var nenozīmīgo vai dezinformējošo. Interesants ir arī iedalījums "politizētajos" un "nopietnajos" raksti — kā piedāvājat noteikt nopietnību, pēc atbilstības kādam viedoklim vai arī uzskatāt, ka politikas apsvērumi nav jāņem vērā nopietnā analīzē? Par daudzām tēmām var neatrasties patiešām nopietnie avoti no abām pusēm, piemēram — diskusijā par Holokausta esamību (bet var atrasties ievērības vērtie materiāli).

P.S. Esmu meklējis google.lv — pirmajos desmitos par "Rīgas metro" visizvērstākus materiālus arī iekļāvu. Kritiku es apsveicu, bet aicinu to darīt konstruktīvu — kādu kritiku metro projektam jūs piedāvājat iekļaut? Es pirmajos desmitos meklēšanas rezultātu atradu tikai īsus sludinājumus: "mēs bijām pret Daugavas sagandēšanu un Rīgas metro celtniecībai paredzēto migrantu ievešanu" (Īvāns), "Atmoda balstījās uz postmateriālām vērtībām: (..) vides aizsardzība – protesti pret valstiski plānotajiem (..) Rīgas metro būvniecības industriālajiem projektiem" (zb-zeme.lv), mazu daliņu par metro (pozitīvi) Rubika intervijā. Krieviski - vēl mazliet, arī bez nosodījuma ir raksts, pārējais - diskusijas forumos. Neviļus rodas hipotēze - "vienpusīgums" avotos ir saistīts ar argumentu trūkumu vienai no pusēm. Vai tādēļ būtu jāizmet citas puses argumenti? Un pat ja atrastos nopietna kritika - vai nākotnes objektīvisma labad jāsvītro esošie izvērstie materiāli? 217.198.224.13 00:26, 11 decembrī, 2006 (UTC)

Varbūt, izdzēšot saites, esmu nedaudz pārsteidzies - bet, godīgi runājot, vai jums neliekas, ka jums kā raksta autoram vajadzēja parūpēties, lai saitēs tiktu pārstāvēts abu (vai vairāku) pušu viedoklis? (When asserting a fact about an opinion, it is important also to assert facts about competing opinions, and to do so without implying that any one of the opinions is correct. It is also generally important to give the facts about the reasons behind the views, and to make it clear who holds them) Un vēl: On articles with multiple points of view, the number of links dedicated to one point of view should not overwhelm the number dedicated to other equal points of view, nor give undue weight to minority views. Add comments to these links informing the reader of their point of view. If one point of view dominates informed opinion, that should be represented first. Un, vai šīs saites vispār ir pieņemamas, tomēr ir strīdīgs jautājums - skat. šeit. Manuprāt, tās nav pieņemamas, un ne tikai to politizētā rakstura dēļ. Informatīvā ziņā neviena no šīm saitēm neizskatās pārāk nopietna - raksti pārpildīti ar diskutabliem apgalvojumiem, bet bez jebkādām atsaucēm. Tie nekādā ziņā nav uzticami avoti (reliable sources), tāpēc ietilpst kategorijā Links normally to be avoided.

P.S. Iemesls, kāpēc varbūt internetā nav pārāk daudz materiālu, kur tiktu pausts pretējais viedoklis, manuprāt, ir gluži vienkāršs: mūsdienās noteiktai sabiedrības daļai Rīgas metro ir kļuvis par tādu kā politisku simbolu, kuru var izmantot savā politiskajā darbībā. Savukārt pārējai sabiedrības daļai Rīgas metro jau sen kļuvis par vēsturi - kopš 80. gadiem. --Dekaels 10:41, 11 decembrī, 2006 (UTC)

Protams, vajag censties atrast dažādu viedokļu pamatojumus. Reizēm tas nesanāk; manuprāt, ar to vēl nepietiek, lai rakstu atstāt vispār bez avotiem. Atsauču trūkums... tas ir presei raksturīgs mīnuss — ja būs atbilstoši zinātniskā darba standartiem izstrādāti avoti par šo tēmu, preses rakstus varēs aizstāt ar tiem. Diemžēl pagaidām to nav. Aleksandrs Kuzmins 11:10, 11 decembrī, 2006 (UTC)

Lai vai kā - bet vadlīnijas par neitralitāti un ārējām saitēm ir visnotaļ skaidras.

Turklāt jāatceras, ka internets nav vienīgais avots un šo tēmu aplūko arī zinātniska rakstura darbi - ja nemaldos, piemēram, Blūzma V., Celle O., Jundzis T., Lēbers D. A., Levits E., Zīle Ļ. Latvijas valsts atjaunošana 1986 – 1993. – R.: 1998. (patlaban man šīs grāmatas gan nav pie rokas). --Dekaels 19:05, 11 decembrī, 2006 (UTC)

Pieķēros 1. gadam

Un mēģinu "pataisīt to lapu zilu", tāpēc sanāca uzrakstīt par Ovidiju, centos nerakstīt par pašu literatūru, domāju Tev tas sanāks labāk. Ja ir vēlēšanās, vari paturpināt. --Feens 00:05, 14 decembrī, 2006 (UTC)

Priekš aizmetņa jau ir gluži ok; kad ķeršos nopietnāk pie romiešu literatūras (vēl nedaudz palikuši grieķi), tad droši vien papildināšu. --Dekaels 11:36, 15 decembrī, 2006 (UTC)

Turcija

Paldies par Turcijas raksta Etimoloģijas nodaļas atjaunošanu! Par Turcijas kultūru rakstīšu rakstu vēlāk, kur arī būs nodaļa par mūziku. Un ne tikai par turku tautas mūziku. --Yunuş 20:02, 17 decembrī, 2006 (UTC)

Nav jau par ko, tas nudien nebija grūti. :) --Dekaels 20:05, 17 decembrī, 2006 (UTC)

Rīgas metropolitēns 2

????

Visas atsauces bija! Kādēļ izdzēsi?

Atjaunotā versija bija labāka? --Digital1 20:58, 21 decembrī, 2006 (UTC)

Pirmkārt, atsauces vēl neko nenozīmē - autortiesību pārkāpums paliek autortiesību pārkāpums. Otrkārt - jā, atjaunotā versija ir labāka: raksts no metrs.lv nekādi nav enciklopēdiska rakstura - tā ir publicistika, turklāt ar nepārprotamām POV problēmām. --Dekaels 21:00, 21 decembrī, 2006 (UTC)

Dažkārt tiešām es nesaprotu wiki lv OPus! No atjaunotā raksta es neiegūstu neko! Pasaki, kas tieši nepatīk, es izlabošu!!! --Digital1 21:02, 21 decembrī, 2006 (UTC)

Nepatīk tas, ka raksts ir zagts - un zagt ir slikti. Vikipēdijai, kā zināms, nedrīkst pievienot materiālus, kas ir aizsargāti ar autortiesībām. --Dekaels 21:09, 21 decembrī, 2006 (UTC)

Filologu kategorijas

Kategorija:Krievu filologi un Kategorija:Krievu literatūrzinātnieki stipri pārklājas. Ja nemaldos, l.-z. līdzās lingvistikai ir filoloģijas daļa. Piedāvāju pakārtot literatūrzinātniekus (un lingvistus) filologiem un atsevišķus cilvēkus likt pēc iespējas pakārtotajās kategorijās, iespējams - abās. 217.198.224.13 22:59, 6 janvārī, 2007 (UTC)

Literatūrzinātne un valodniecība kā filoloģijas sastāvdaļa ir relikts, kas saglabājies tikai Krievijā un bijušajās PSRS valstīs, kā arī nedaudz Vācijā un vēl šur tur; lielākajā daļā pasaules un aizvien vairāk un vairāk arī Latvijā šīs nozares tiek skatītas kā atsevišķas humanitārās zinātnes (kas, manuprāt, ir ļoti labi, bet tas tā). Praktiski filoloģija vārda īstajā nozīmē jau labu laiku beigusi eksistēt, dažviet tikai tradīcijas dēļ saglabājies formāls nosaukums (vai arī ar to tiek saprasts kas pavisam cits). Tāpēc literatūrzinātnieku un valodnieku kategorijas tomēr nevajadzētu pakārtot filologiem; savukārt filologu kategorija lietojama, rakstot par "vēsturiskām personībām", it īpaši – par nozīmīgiem krievu zinātniekiem (Toporovs, Props un daudzi citi sava darbības lauka, vēriena, metodoloģijas dēļ patiešām vēl uzskatāmi par filologiem vārda tiešā nozīmē). --Dekaels 23:19, 6 janvārī, 2007 (UTC)

Nesapratu, vai Tavs ierosinājums būtu atstāt visu tā kā ir pašreiz? --Feens 23:33, 6 janvārī, 2007 (UTC)

Šajā jautājumā – jā. --Dekaels 23:40, 6 janvārī, 2007 (UTC)

hello

I am from german wikipedia and need some help for a license problem about Latvia... do you have tme for this? 89.245.66.203 15:23, 21 februārī, 2007 (UTC)

Sure, why not? How can I help you? --Dekaels 15:33, 21 februārī, 2007 (UTC)

IRC? My nick is "Forrester" 89.245.66.203 16:10, 21 februārī, 2007 (UTC)

Maybe Skype? (I don't use IRC.) --Dekaels 16:22, 21 februārī, 2007 (UTC)

mr-bean2007...but my microphone is out of order....an I have to gon now, and will be back later...but you may call (in writing ;) ) me. 89.245.66.203 16:33, 21 februārī, 2007 (UTC)

OK. --Dekaels 16:42, 21 februārī, 2007 (UTC)

ok....I think I ask you here: do you think that this template is legalty valid? Do you have any experts here about copyright? 89.245.109.126 14:05, 22 februārī, 2007 (UTC)

According to the Copyright Law, this template seems to be completely valid. See this discussion, too. --Dekaels 16:33, 22 februārī, 2007 (UTC)

Thanks a lot!!! de:User:Forrester ;)

Žemaišu valoda

Brother Latvian, I would like to ask you. Mabye you could expand this section [7] in English wiki, concerning Baltic languages? Latvian section is needed. Pleckaitis 06:37, 21 aprīlī, 2008 (UTC) (From Samogitian wiki)

Fundraising needs translations!

Greetings Dekaels, I am looking for people who are able to translate English into Latvian for our 2010 fundraiser. We need some important items translated and could use your skills. You can see the requests at the Meta translation page. I don't think there has been any contributions on meta from the Latvian community yet, and this year we want to represent as many language communities as possible. The fundraiser starts a week from today (Monday November 15th) but we will be going up to 100% this Friday for testing throughout the weekend. Translations of the letter from Jimmy Wales and and the "core messages" are especially important and sadly we do not yet have Latvian translations of the new letter or the new text strings. Please let me know if you have any questions!

Your work is much appreciated...Schapman 20:27, 8 novembrī, 2010 (UTC)

Your admin status

Hello. I'm a steward. A new policy regarding the removal of "advanced rights" (administrator, bureaucrat, etc.) was adopted by community consensus recently. According to this policy, the stewards are reviewing administrators' activity on wikis with no inactivity policy.   You meet the inactivity criteria (no edits and no log actions for 2 years) on lvwiki, where you are an administrator. Since that wiki does not have its own administrators' rights review process, the global one applies.   If you want to keep your rights, you should inform the community of the wiki about the fact that the stewards have sent you this information about your inactivity. If the community has a discussion about it and then wants you to keep your rights, please contact the stewards at m:Stewards' noticeboard, and link to the discussion of the local community, where they express their wish to continue to maintain the rights, and demonstrate a continued requirement to maintain these rights.   We stewards will evaluate the responses. If there is no response at all after approximately one month, we will proceed to remove your administrative rights. In cases of doubt, we will evaluate the responses and will refer a decision back to the local community for their comment and review. If you have any questions, please contact us on m:Stewards' noticeboard.   Best regards, Rschen7754 02:56, 18 augustā, 2014 (EEST)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)