Dalībnieka diskusija:Emils

-- 20:17, 6 decembrī, 2011 (UTC)

Eksperimentus var turpināt smilšu kastē.--FRK (runas/darbi) 19:32, 11 decembrī, 2011 (UTC)

Relācija

Var būt daudzi gadījumi, kad vienas tabulas dati ir saistīti ar datiem citā tabulā. Šo savienojumu starp divām tabulām tiek saukta par attiecībām. , ja ir šāda saistība starp divām tabulām, šīs tabulas tiks pievienotas, ievadot vienas tabulas primārā atslēga uz atbilstošās rindas no citas tabulas. Lauks, kas tiek izmantots tādā veidā, kas savienos abas tabulas sauc par ārējo atslēgu.

Ir divu veidu attiecības – viens pret daudziem vai daudzi pret daudziem. Ir arī viens pret vienu attiecību, bet tas ir reti (lielākoties optimizācijas nolūkos) – tā mums nav par ko uztraukties.

Viens pret daudziem

Viens pret daudziem saistībā ir saite, kur rinda vienā tabulā ir vairāki atbilstošu rindu citā tabulā. Mūsu galda, viens " rakstīzmju būs vairāki piedāvājumi, bet katrs " piedāvājums " ir tikai vienu rakstzīmi.

Īstenošana

Kā var īstenot viens pret daudziem attiecības? Tikai atceries šo sīktēlu kārtulu: “ daudzi ” tabulā iegūst jaunu lauku, kas satur atsauci uz “ Viens ” tabulas primārā atslēga. Šajā piemērā “ daudzi ” tabulas “ piedāvājums ” tabulas un “ Viens ” tabulā ir rakstzīmju tabula. Un piedāvājuma tabulā ir lauks ar atsauci uz rakstzīmju tabula - un šis lauks ir rakstzīmes ID lauks.

Daudzi pret daudziem

, tas ir, ja tas ir sarežģīti - daudzi pret daudziem attiecības, kur katras rindas pirmajā tabulā var būt saistīts ar vairāku rindu otrajā tabulā, un katras rindas otrajā tabulā ir saistītas ar vairākiem rindā ir pirmā tabulā. , lai saprastu šo saistību, piemēram, epizodi un rakstzīmju tabulu saistību. Katra rakstzīme ir vairākas epizodes, un katras epizodes ir vairākas rakstzīmes. Tas ir " daudz par daudz " attiecībām.

Tabula

Relāciju datu bāzēs un izplātās datnes datu bāzes, tabulas datu kopas elementiem (vērtībām), kas ir organizēti, izmantojot vertikālu kolonnu (modeli, ko apzīmē ar savu nosaukumu) un horizontālu rindu. A tabulā ir norādīti kolonnu skaitu, bet var būt neierobežota skaita rindu [ nepieciešama atsauce ]. Nosaka katras rindas vērtības, kas ir noteiktas kolonnas apakšgrupā, kas ir identificēti kā kandidātpilsētai taustiņu. Tabula ir cits apzīmējums attiecībām, tomēr ir atšķirība, ka tabulā parasti ir multi-set (soma) rindu, tā_kā saistība ir noteikta un nepiedauj dublikātus. Bez faktisko datu tabulas parasti ir piesaistītas ar tām rindām, daži metainformāciju, piemēram, ierobežojumi uz galda vai uz vērtības, īpaši kolonnas. Dati tabulā nav jābūt fiziski saglabāti datu bāzē. Skati ir arī relational tabulas, bet viņu dati tiek aprēķināti pēc vaicājuma laika. Cits piemērs ir iesaukas, kas veido rādītāju uz citas datu bāzes tabulu.Atšķirībā no izklājlapas, datu tipu, lauka shēmas definētajiem parasti tiek aprakstītas tabulā. Daži relational sistēmas ir mazāk stingras par lauka datu tipu definīcijām.

tabulas un attiecības

Relational modelis, ņemot vērā datu bāzes, tabulas var uzskatīt par ērtu pārstāvībba saistību, bet divi nav tikpat stingri. Piemēram, SQL tabula var saturēt rindu dublikātus, tā_kā pastiesu attiecības, nevar būt dublētu kortežas. Tāpat pārstāvniecība kā tabula ietver īpaši pieprasa, lai rindas un kolonnas, bet attiecības noteikti nesakārtotu. Tomēr datubāzes sistēma negarantē visas pasūtījuma rindas, ja klauzulā ORDER BY ir norādīti priekšrakstā SELECT, kas pieprasa tabulā. Ir līdzvērtīgas attiecības ir kā n-dimensional attēlojumus CHART, kur n ir daudz atribūtu (galda kolonnas). Piemēram, saistībā ar divus atribūtus un trīs vērtības var norādīt, kā tabula ar divām kolonnām un trīs rindām, vai kā divdimensiju grafiku ar trim punktiem. Tabulā un diagrammā representations ir līdzvērtīgas tikai, ja pasūtījuma rindu nav ievērojams, un tabulā nav atkārtotas rindas.

Skats

Datu bāzu teorijā , skats ir pieejams kā virtuāla tabula, saglabātā vaicājuma relāciju datu bāzē vai dokumentus document-oriented bāzes komplekts sastāv no vaicājuma rezultātu kopu vai karti un samazināt palīdzību. Atšķirībā no parastajiem galdiem (bāzes tabulām), relāciju datu bāzi, lai fiziski nav daļa no shēmas. Tā ir dinamiska, aprēķina vai virtuāla tabula, kas savākti no datu bāzes. Mainot tabulas datus izmaina pēc skata invocations parādītos datus. Atsevišėās nosql datu bāzes skati ir vienīgais veids, kā veikt datu vaicājumus. Apskates var sniegt priekšrocības salīdzinājumā ar tabulām: Viedokli var norādīt datu apakškopu, kas atrodas tabulas Viedokli var pievienoties un vienkāršot vairākas tabulas vienā virtuāla tabula Viedokli var kalpot kā kopsavilkuma tabulu, ja datu bāzes dzinējs KOPSUMMU dati (Sum, average utt.) un sniedz datus, kas aprēķināti kā daļa Apskates var slēpt komplicētību datus. Piemēram, skatā var būt sales2000 sales2001, caurspīdīgi vai sadalīšanas faktiski pamatā esošās tabulas Viedokli ļoti maz vietas, lai saglabātu, ka datu bāze satur tikai no skata definīcijas, nevis kopēt visus datus, kas ir Atkarībā no SQL dzinēju, skati var nodrošināt papildu drošību Viedokli var ierobežot ekspozīcijas pakāpes tabulas vai tabulām, lai ārpasaule, apkārtējā pasaule Tikpat funkcijas (programmēšana) var nodrošināt ieguvi, lai datu bāzes lietotāji var izveidot ieguvei, izmantojot skatus. Citā paralēli funkcijas, datu bāzes lietotāji var ietekmēt ligzdot viedokli, kas vienā skatā var apkopot datus no citiem skatiem. Nepielietojot apmaiā bāžu normalizēšanas virs otrā parastā forma būtu daudz grūtāk. Apskates, var vieglāk izveidot bez zudumiem iestajas sadalīšanos. Tikai kā rindas bāzes tabula nav noteikts pasūtījuma rindas, izmantojot mērai nešniet ar noklusējuma kārtošanas metode. Skats ir relational tabulā un tabulas relāciju modelis definē kā rindu kopu. Kopš kopas nepasūta - pēc definīcijas - rindas skatā nav pasūtījis, vai nu. Tādē, klauzulu ORDER BY, skata definīcijā ir bezjēdzīga. SQL vaicājumus (SQL:2003) nepiedauj klauzulu ORDER BY, atlasītu tikai ar CREATE VIEW paziņojumu, tāpat_kā nav atļauti priekšrakstu CREATE TABLE. Tomēr sakārtotos datus var iegūt no skata, tāpat_kā jebkurai tabulai, vaicājuma daļa pazi6ojumu. Tomēr dažās DBVS (piemēram, Oracle un SQL Server), lai veidot ar klauzulu ORDER BY apakšvaicājumā, kas skar datu parādīšanas veidu.