Dalībnieks:Eniveja/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Astēnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astēnija (no grieķu val. - astheneia - bezspēcīgs), [1] psiholoģijas zinātnē apzīmē spēka trūkumu. Tā rada lielu nogurumu jau pamostoties un grūtības darbā. Parādās arī grūtības "gribēt". Nespēja fiksēt uzmanību. Tukšuma sajūta galvā. Astēnijai ir daudz tādu pašu simptomu kā depresijai, ar kuru to bieži jauc. Tas ir psihisks un fizisks nespēks, vājums, kam raksturīgs novājināts nervu sistēmas tonuss. Astēnijas pazīmes ir viegla nogurdināmība, nespēja izturēt sasprindzinājumu un vispārēja psihiskās aktivitātes pamazināšanās, svārstīgs garastāvoklis, slikts miegs, galvassāpes, pastiprināts jūtīgums pret trokšņiem, spilgtu gaismu un dažāda veida veģetatīvi traucējumi.[2]

Biežāk sastopamie astēnijas iemesli var būt pēc pārciestām galvas traumām, pēc ilgstošas emocionālas un fiziskas pārpūles, to var izraisīt ilgstoši neārstēti infekcijas perēkļi, pārmērīgs darbs, fiziski nogurdinoša sociālā vai ģimenes vide, vitamīnu trūkums utt.www.jelgava-psihoterapija.lv/raksti.php

Neirastēnija (no latīņu val. - neurasthenia), (no grieķu val. - neuron - nervs, un astheneia - bezspēcīgs), ir nepārtraukta astēnija. Tā ir vispārināta nervu sistēmas depresija, un nervu sistēmas potenciāls ir pavājinājies. Nervu sistēmas traucējumi izpaužas kā noteiktas pazīmes, piemēram, negaidītas, mainīgas, pēkšņas, paradoksālas, neloģiskas un nesamērīgas reakcijas.[3]

Astēnijas ārstēšana Astēnija, tāpat kā neirastēnija ir ļoti smaga slimība, ko tomēr ir iespējams izārstēt pilnībā, ja vien ņem vērā, ka neirastēniķim ir slims viss organisms. Ir jāizdara padziļināta klīniskā izmeklēšana; būtu pilnīgi bezjēdzīgi ārstēt tikai visskaidrāk redzamos traucējumus. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka jāizdara psiholoģiska izmeklēšana. Speciālisti visbiežāk slimības ārstēšanai iesaka atpūtu, paraksta hormonu preperātus, kalciju utt. Ārstēšanās kurss ir atkarīgs no medicīniskajiem slēdzieniem. Psihologa vai psihoterapeita palīdzība stiprinās un atjaunos pašsavaldīšanos, normalizēs pašsajūtu un palīdzēs tikt galā ar neirotiskajām lēkmēm.[4]

  1. Pjērs, Dako, Psiholoģijas brīnumainās uzvaras, Apgāds Zvaigzne ABC, 1999
  2. www.medicine.lv/raksti/astenija_pme
  3. www.neslimo.lv/pme/?name=neirastenija
  4. Dako, Pjērs, "Psiholoģijas brīnumainās uzvaras". Apgāds Zvaigzne ABC. 1999.