Dalībnieks:Kubiks/Transporta maršrutu tabulas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Šeit tiks ievietotas apsolītās atsevišķu transporta maršrutu tabulas. Lūdzu nebaidieties tās labot vai papildināt! Jo vairāk informācijas, jo tās būs pilnīgākas. Šis ir tikai darba variants, kas nav sagatavots publicēšanai. Tāpēc tajā nav iestrādātas saites un ir lietoti toreizējie ielu un pieturu nosaukumi. Lietotie saīsinājumi par informācijas avotiem: a - avīze (kāda ?); i - internets; i-1 - forum.myriga.info; k - karte vai shēma (un gads); m - riga.mashke.org.; n - personīgi novērojumi; p - publikācija (kāda?); rs - "Rīgas Satiksme"; w - lv.wikipedia.org.

Tramvaju maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirgu tramvajs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskie tramvaji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šeit visvairāk trūkst informācijas par tramvaju satiksmi pēc 1. Pasules kara līdz 1929. gadam un pēc 2. Pasaules kara līdz 1946. gadam.
Maršrutu apzīmēšana ar Nr. tika uzsākta no 1913. gada, līdz tam tie atšķīrās tikai ar krāsu.

P.S. 1940. gada rudenī bija plānots 4. maršrutu pagarināt par apmēram 100 metriem aiz Tallinas ielas gar Armijas sporta laukumu. ("Padomju Latvija" 22. 8. 1940., "Brīvais Zemnieks" 2. 10. 1940.)


Cita informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

p-1 - "Rīga 1860. - 1917." ("Zinātne", 1980.);
p-2 - M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. gadam";
p-3 - "Rīga sociālisma laikmetā" ("Zinātne", 1980.);
p-4 - "Riga", ceļvedis vācu valodā, izdots 1944. gada vasarā;
p-5 - "Wadons pa Rīgu", Rīgā, A. Freija apgādā, 1901.
p-6 - Fūhrer durch Riga, Verlagsgesellschaft Ostland m. b. H. Riga 1943.;
p-7 - E. Slēde. "Rīgas sabiedriskā transporta rītdiena". "Liesma" 1965.

Avīžu atšifrējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BZ - Brīvā Zeme
C - Cīņa
D - Darbs
IMV - Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis
JZ - Jaunākās Ziņas
LK - Latvijas Kareivis
LuM - Literatūra un Māksla
R - Rīts
RB - Rīgas Balss
S - Segodņa
SL - Sovetskaja Latvija
SM - Sovetskaja Molodjož
T - Tēvija
VS - Vesti Segodņa (Nr. 81. 26. 6. 2012.)
VV - Valdības Vēstnesis

Tramvaju satiksme uz Pārdaugavu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms 1. Pasaules kara tramvaji uz Pārdaugavu brauca pa Pontontiltu (pretī Rātslaukumam).
Pēc 1. Pasaules kara satiksme ar Pārdaugavu tika atjaunota 1922. gada 25. februārī pa veco Dzelzs tiltu kā pagaidu variants.
1926. gada 17. jūlijā tika atjaunota satiksme pa Pontontiltu un tramvaji novirzīti pa to. Vienīgi ledus iešanas laikā, kad Pontontilts tika izjaukts, tramvaju satiksme notika pa Dzelzs tiltu.
1928. gada decembrī Dzelzs tiltu atzina par nedrošu un tramvaju kustību pa to ierobežoja, bet no 1930. gada 26. februāra tramvaju satiksmi pa to pilnīgi pārtrauca. Ledus iešanas laikā tramvaju pasažieriem bija jāizmanto kuģīša satiksme.
1938. gadā Dzelzs tilts ar jaunu nosaukumu - Zemgales tilts tika atjaunots un jau no pavasara pa to atkal brauca tramvaji laikā, kad Pontontilts tika izjaukts.
Info: "Latvijas Kareivis" 9. 5. 1926., "Jaunakās Ziņas", "Brīvā Zeme" 11. 2. 1938.

Galapunkti centrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2. Pasaules kara beigām centrā tramvaju satiksme notika pa loka līniju apkārt Vecpilsētai, dažos gadījumos - pa tā saukto mazo loka līniju ap Centrāltirgu.
Pēc 2. pasaules kara loka līnija netika atjaunota (vai arī tikai uz ļoti īsu laiku. ("Cīņa" 22. 3. 1946. - loka līnija tika atmesta.) Tātad apgriezties tramvaji varēja vienīgi ap Centrāltirgu vai divvirzienu tramvaja vagoni vēl arī Daugavmalā, netālu no krustojuma ar 13. janvāra ielu, pretī tag. ēkai 11. novembra bulvārī 35., kur atradās sliežu atzarojums (bij. zirgu tramvaja līniju galapunkts).
Valdemāra ielas loks pa Noliktavas, Muitas un Citadeles ielām, vēlāk saukts par Drāmas teātra galapunktu tika izbūvēts 1947. gada aprīlī. ("Cīņa" 13. 4. 1947. - jau ir atklāts.)
Radio ielas loks tika atklāts 1947. gada 1. maijā ("Cīņa" 16. 4. 1947. - atklās).

Trolejbusu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja kāds zina kuros gados kursēja 13a. trolejbusu maršruts brīvdienās ( Tirgus - 1905. gada parks), lūdzu uzrakstiet!

7. līnijas pirmsākums ir "miglā tīts".

Vispirms to plānoja no Vaļņu ielas uz Klīnisko slimnīcu ("Rīgas Balss" 20. 3. 1958.), vēlāk, ka tā uz slimnīcu ies no esošā 6. līnijas galapunkta Ķeguma ielā (RB 26. 8. 1958.). Tās vietā 20. 10. 1958. pa jauno trasi uz Pārdaugavu tika pagarināta 6. līnija.

Bet divus gadus vēlāk: "Rīgas Balss" 13. 7. 1960. rakstīja: "Jaunā trolejbusu līnija gatava! 7. trolejbuss jau kursē. Šodien pārdaugaviešiem TTP svinīgi nodeva jauno trolejbusu līniju... līdz pat Ābolu ielai - pilsētas robežai." 14. 7. 1960.: "Vakar, 13. jūlijā atklāja jauno, 8. trolejbusa līniju...".

Tātad 1960. gadā Nr. 7. vēl nebija atklāts, citādi "Rīgas Balss" jauno līniju nebūtu uzskatījusi par septīto. Bet kāpēc tai tika dots Nr. 8., nevis 7.? Arī "Rīga - īsas ziņas" 1960. gada izdevumā Nr. 7. vēl nav uzrādīta, tā parādās tikai 1963. gada izdevumā no Āgenskalna priedēm uz Ķeguma ielu, kad Nr. 6. tika saīsināta līdz VEF.

Bet ir atrodamas arī liecinieku atmiņas, ka kaut kad Nr. 7. esot kursējis vienlaicīgi ar Nr. 6. no slimnīcas līdz Raiņa bulvārim, bet Nr. 6. līdz Ķeguma ielai.

Varbūt kāds zina ko vairāk?



Avīžu atšifrējumi:
C - Cīņa
Di - Diena
LuM - Literatūra un Māksla
RB - Rīgas Balss

p-7 - E. Slēde, "Rīgas sabiedriskā transporta rītdiena", "Liesma" 1965.

Autobusu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Omnibusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īss man zināmo datu apkopojums, iekavās informācijas avots.

Pirmo līniju atklāja 7. 3. 1852. no Daugavmalas tirgus un Rātslaukuma pa Aleksandra ielu līdz Lielajam pumpim ar vienpadsmitvietīgiem vagoniem. Šī līnija nepastāvēja ilgi. (i, p-1, p-8)

1874. gada maijā atklāja Rātslaukums - Kaļķu iela - Aleksandra iela - Lielais pumpis un Daugavmalas tirgus - Grēcinieku iela - Audēju iela - Suvorova (tag. K. Barona) iela līdz Stabu ielai (p-1, p-8). Bet (p-7) šī līnija ir uzrādīta no Amatnieku biedrības (Vaļņu un Audēju ielas stūrī) pa Suvorova ielu līdz Matīsa ielai. Pēc dažiem mēnešiem atklāja arī līniju Rātslaukums - Sarkanā Gorka, Maskavas un Daugavpils ielu stūris (p-1, p-8).

1880. gadā: Plosta tilts - Akmeņu iela - Torņakalns / Ķīpsala / Iļģuciems, Šmita cementa fabrika. Ziemā arī Āgenskalns - Vecrīga pa Daugavas ledu (p-1, p-7).

1882. gadā (vai vēlāk) jaunas līnijas: uz Sarkandaugavu pa Nikolaja, Šarlotes, Ierēdņu, Hospitāļu ielām līdz Zāģeru ielai, Birža - Viesturdārzs, Lielais pumpis - Strazdumuižas manufaktūra, Sarkanā Gorka - Ķengarags, Iļģuciems - Āgenskalna kuģu osta, bet 1884. gadā: centrs - Bišumuiža (i-1).

1884. gadā darbojās Birža - Ķeizardārzs, Birža - Sarkandaugava, Zāģeru iela, Lielais pumpis - Strazdumuiža, bet līdz gadsimta beigām vēl klāt Sarkanā Gorka - Ķengarags, Āgenskalna kuģīšu pietura - Iļģuciems, Kuģu iela - Bišumuiža (p-1).

1901. gadā darbojās: Birža - Meldera muiža (Mūhlenhof), vakarā pēdējie omnibusi brauca no Romas viesnīcas, Aleksandra tirgus - Juglas tilts, Sarkanā Gorka - Ķengarags, Jelgavas priekšpilsēta (Akmeņu un Kuģu ielas stūris) - Bišumuiža (p-5).

Omnibusi vēl bija arī 20. gadsimta pirmajā desmitā, bet 1. pasaules kara priekšvakarā darbojās vairs tikai līnija līdz Juglas tiltam (p-1).

Autobusi līdz 1. Pasaules karam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1908. gadā autobusi brauca uz Pārdaugavu pa Daugavas ledu, 1909. gadā piecvietīgi autobusi - pa pilsētas ielām. Cita firma 1909. gadā brauca uz Ķeizarmežu, no Doma laukuma uz Eksportostu (12-vietīgi) un ziemā pa Daugavas ledu uz Āgenskalnu (p-1).

Ap 1913. gadu brauca Sarkandaugava - Mīlgrāvis, bet ap 1915. - 1916. gadu: Šampēteris - Āgenskalns.

Autobusi līdz 1925. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā regulārā pēckara autobusu līnija 1922. gadā bija Mežaparks - Braslas stacija (dzelzceļa pārbrauktuve). Šī līnija nepastāvēja ilgi (a-E 15. 8. 1934., a-R 19. 2. 1939.).

26. 4. 1922. atklāja līniju no centra uz Āgenskalnu, bet 1923. gadā jau darbojās 3 līnijas (p-8).

1924. gadā darbojās 9 līnijas, tai skaitā uz Čiekurkalnu, Juglu, Šampēteri, Eksporta osta - Maskavas priekšpilsēta (a-S 3. 10. 1924.: Vecrīgā vairs nebrauc no Biržas pa Tirgoņu un Kungu ielu, bet pa L. Smilšu, Valņu, Kaļķu ielām, Aspazijas bulv. un Kārļa ielu) (p-7, a-S). Atradu arī informāciju (a-S 18. 10. 1924.), ka Lībekas tilts ir avārijas stāvoklī un tāpēc lielie Pārdaugavas līniju autobusi brauks tikai līdz tiltam, bet tālāk pa to - mazie pievedautobusi.

Šajā laikā līnijām nebija Nr. vai tos vismaz neatradu lietojam avīzēs. 1925. gadā izdotajā Rīgas autobusu satiksmes sarakstā ar plānu (k-1925A) jau ir minētas sekojošas līnijas:

Autobusi 1926. - 1932. gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1926.(?) gadā izdotajā Rīgas plānā ar autobusu satiksmi (k-1926A.) ir tās pašas autobusu līnijas kā 1925. gadā, bet ar pavisam citiem Nr. Man nav izdevies noskaidrot, vai kaut kādu iemeslu dēļ patiešām notika līniju pārnumurēšana, vai arī 1925. gada plānā lietotie Nr. bija tikai neoficiāli, lai varētu orientēties plānā. Šeit tos ieliku iekavās. Ar šādiem, jaunajiem Nr. autobusi Rīgā brauca līdz 1932. gada sākumam.


Autobusi no 1932. gada līdz 1950.-to gadu sākumam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veco autobusu līniju licences beidzās starp 1932. gada 1. janvāri un 1. aprīli, pakāpeniski tās aizstājot ar jaunajām līnijām (a-LK 16. 3. 1932.).

Autobusu līnija Nr. 23. Viesturdārzs - Ģertrūdes iela piederēja pilsētai (no 1929. gada), bet visas pārējās bija privātsabiedrību. Tās pilsēta pakāpeniski pārņēma savā īpašumā no 1. 7. 1938. (a-JZ 30. 6. 1938.) līdz 1. 1. 1940. (a-R 28. 8. 1938., a-LK 21. 6. 1939. uc.)

Šādi Nr. autobusu līnijām tika lietoti vēl 1950. gadā, bet 1954. gada Sabiedriskā transporta maršrutu shēmās jau ir atrodami jaunie, "mūsdienu" Nr. Tā kā man nav bijušas pieejamas 1951. - 1954. gada avīzes, precīzāku datumu - kad šī pāreja notika, nezinu.

Autobusi līdz mūsdienām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekspresis Nr. 4a. kursēja neregulāri vasarā vienu vai pāris gadus no Autoostas, vēlāk ? gados no Beberbeķu ielas galapunkta. Šis sezonas maršruts kartēs netika uzrādīts. Pēc tam kā maršruts Nr. 43 tas kursēja no Imantas 5.

Maršruti Nr. 715. un 716. tika ievietoti "Rigas satiksmes" interneta lapā pie pilsētas maršrutiem, tapēc tos ievietoju arī šajās tabulās.

Publikācijas un avīžu atšifrējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BZ - Brīvā Zeme
C - Cīņa
D - Darbs
E - Ekonomists
JZ - Jaunākās Ziņas
LK - Latvijas Kareivis
LuM - Literatūra un Māksla
R - Rīts
RB - Rīgas Balss
S - Segodnja
T - Tēvija
VV - Valdības vēstnesis
p-1 "Rīga 1860. - 1917.", "Zinātne" 1980.
p-5 "Wadons pa Rīgu ar izstādes un pilsētas plāniem", A. Freija apgāds Rīgā 1901.
p-7 E. Slēde, "Rīgas sabiedriskā transporta rītdiena", "Liesma" 1965.
p-8 B. Eglīte, "Rīga maksā", "Nordik" 2001.
RAP "Autobusu maršrutu raksturojums uz 1. 1. 1986."

Izmantotās kartes un shēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

k - 1885. Stadtplan von Riga (Izdevējs Hofer und Burger, Zürich, 1885.)

k - 1899. Plan von Riga ("Huch & Co", Braunschweig)

k - 1900. Plan goroda Rigi (Izdanie Rižskago Kalendarja i Putevoditelja po Rige i eja okrestnostjam) [~1900.]

p - 5. (1901.) Wadons pa Rīgu ar izstādes un pilsētas plāniem (A. Freija apgāds Rīgā, 1901.)

k - 1909. Plan Rigi i eja okresnostej [~1909.] Piezīme: Tramvaji atbilst stāvoklim 1906. gada rudenī.

k - 1916. Plan g. Rigi (Izdanije knižnago sklada Ionk a Polijevskij, Riga) 1916. ? Piezīme: stāvoklis apmēram 1915. g. vasaras sākumā.

k - 1918. Plan von Riga. (Verlag von Fritz Würst - Berlin - Leipzig - Riga) [~1918.]

k - 1925A. Rīgas autobusu satiksmes saraksts ar plānu (K. Rassiņš, Rīgā 1925.)

k - 1925. Rīgas plāns (Izdevējs "Argus" Rīgā) [~1925.]

k - 1926. Rīgas pilsētas plāns. M. Celms. Rīga, rokas grāmata ekskursantiem (Valstspapīru spiestuves izdevums Rīgā 1926.)

k - 1926A. Rīgas plāns ar autobusu satiksmi (Izdevējs: Kara invalīdu palīdzības biedrība, 1926.?)

k - 1928. G. Krūmiņš. Praktisks ilustrets Vadonis pa Rīgu ar pilsētas plānu (Rīgā, J. Krūmiņa izdevums, 1928.)

k - 1929. Rīgas plāns. (Kartogrāfiskā iestāde "Ošiņš un Mantnieks". Izdevējs "Argus" Rīgā) [~192?.] Piezīme: Tramvaji atbilst stāvoklim 1929. gada vasarā.

k - 1930. Vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju 1930. gada saraksts, 1931. gada saraksts

k - 1928. / 1941. Stadtplan von Riga (Hegerstellt im Reichsamt für Landesaufnahme, Berlin 1941. Grundlagen: Stadtplan von Riga von Roze. P. Mantnieka Kartogr. inst. Riga, 1928.) Piezīme: Karte atbilst stāvoklim ap 1931. - 1935. gadu.

k - 1937. Plan von Riga (W. F. Häcker, Riga) Piezīme: Karte atbilst stāvoklim ap 1931. - 1934. gadu.

k - 1935. Rīgas pilsētas Satiksmes plāns (Izdevniecība "Mir" Rīgā, 1935.)

k - 1936. Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936 (Rīgas pilsētas valdes izdevums)

k - 1936a. Jaunākais Rīgas pilsētas plāns (A/S "Ernst Plates" mazais izdevums) (1936.)

k - 1937A. Rīgas pilsētas regulārās autosatiksmes tīkla šema (no vilcienu saraksta) (1937.)

k - 1938. (~izraksts no vilcienu saraksta)

k - 1939. Rīgas plāns (P. Mantnieka kartografijas instituta X. izdevums, Rīga) 1939.?

k - 1940. 1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 1. II., oficials izdevums(izdevniecība LETA Rīgā, III. izdevums)

p - 6. (1943.) Führer durch Riga (Verlagsgesellschaft Ostland m. b. H., Riga 1943.)

p - 4. (1944.) Führer durch Riga, 1944.

k - 1954. Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas

k - 1959. Rīga, Plāns - shēma, ievietots ceļvedī Rīga un Rīgas apkārtne. Rīgas Jūrmala. Ķemeri. Īss ceļvedis. (LVI, Rīga 1959., parakstīts iespiešanai 7. 5. 1959.)

k - 1959a. Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas (1. 7. 1959.) (ievietotas 1960. g. krājumā Rīga - īsas ziņas)

k - 1960. Rīga - īsas ziņas (LVI, 1960.)

k - 1963. Rīga - īsas ziņas (LVI, 1963.) (stāvoklis uz 1. 3. 1963.)

k - 1964. V. Goldins. Riga - īsas ziņas (LVI, 1964.)

k - 1966. Shema gorodskogo transporta Rigi ("Liesma", Rīga, 1966., parakstīta iespiešanai 23. 7. 1966.) (stāvoklis uz 1. 3. 1966.)

k - 1968. Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1968.? (no L. Flaums. Rīga. "Liesma", 1969.)

k - 1970. Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas (1. 5. 1970.) ievietotas krājumā Rīga - īsas ziņas, skat. k - 1970a.

k - 1970a. Rīga - īsas ziņas ("Liesma", 1970.)

n - pēc 1970. mani precizējumi uz k - 1970. malām

k - 1973. Riga, turistskaja shema (GUGK pri Sovete Ministrov SSSR, Moskva 1973., parakstīta iespiešanai 17. 8. 1973.)

k - 1975. Riga, turistskaja shema (GUGK pri Sovete Ministrov SSSR, Moskva 1975., parakstīta iespiešanai 14. 3. 1975.)

k - 1975a. Riga trolleybus routes and wiring - august 1975

k - 1977. E. Strazdiņš. Rīga (īsas ziņas) ("Liesma" 1977.) Piezīme: nav iestrādāta tabulās!

k - 1979. Riga. Shema gorodskogo transporta (stāvoklis uz 1. 9. 1979.) (GUGK, Moskva 1979., parakstīta iespiešanai 30. 11. 1979.)

k - 1982. Riga. Shema gorodskogo transporta (stāvoklis uz 1. 7. 1982.) (GUGK, Moskva 1982.)

k - 1983. A. Leinarte, V. Pakalns. Rīga (īsas ziņas) ("Avots", 1983.)

k - 1986. Rīgas transporta shēma (stāvoklis uz 1. 9. 1986.)

k - 1988. Rīgas atlants

k - 1988a. Rīgas kartes (stāvoklis uz 1. 11. 1988. un 1. 7. 1989.)

k - 1995. (?) Riga un apkārtne (SIA "Karšu izdevnieciba Jāņa sēta", Rīga)

k - 1996., k - 1997., k - 1998. dažādas kartes (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

k - 2000. Rīgas telefonu grāmata

k - 2000a., k - 2001., k - 2002., k - 2003. dažādas kartes (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

k - 2003a. Rīga, pilsētas plāns 2003 / 2004 (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2003.)

k - 2003b. Adrešu atlants Rīga (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2003.)

k - 2004. Rīga un apkārtne (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

k - 2005. Rīga, pilsētas plāns 2005 (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

k - 2005a. Rīga, pilsētas plāns 2005 / 2006 (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2005.)

k - 2005b. Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu shēma ( SIA "Nordik", papildināts izdevums 2005. g. maijs)

k - 2006. Rīga un apkārtne (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

k - 2006a. Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu shēma ("Pilsētas līnijas", 2006.)

k - 2008. Riga un apkārtne (SIA "Karšu izdevnieciba Jāņa sēta", 2008.)

k - 2008a. Rigas sabiedriskā transporta maršrutu shēma ("Rīgas satiksme")

k - 2009. Lielais adrešu atlants "Rīga" (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2009.)

k - 2010. Rīga, pilsētas plāns (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2010.)

Pārdēvētās ielas un citi šeit pieminētie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Barbisa iela = A. Briāna iela
Ā. Hitlera iela = Brīvības iela
A. Jerjomenko iela = Nīcgales iela
A. Stučenko iela = Bāriņu iela
"Aeroflotes" pilsētas aģentūra = Brīvības un Raiņa bulvāru stūrī
Akadēmijas iela = Dzērbenes iela
Aleksandra iela = Brīvības iela
Aleksandra tirgus = Brīvības ielā pie Tallinas ielas
Aleksandra vārti = Brīvības ielā pirms Gaisa tilta
Anniņmuižas 8. līnija = Imantas 8. līnija
Anniņmuižas iela = Jūrmalas gatve
Basteja bulvāris = Z. A. Meierovica bulvāris
Birģeļmuižas iela = Graudu iela
Centrālā lidosta = Lidosta "Spilve"
Centrālā Upju stacija = Balasta dambī
Dammes iela = Dāliju iela
Dancigas iela = Gdaņskas iela
Daugavas iela = Kungu iela
Depkina iela = Skaistkalnes iela
Dinaburgas iela = Daugavpils iela
21. jūlija laukums = Zemitāna laukums
(Akadēmiskais) Drāmas teātris = Nacionālais teātris, šeit: Valdemāra ielas loks (skat.)
dzelzs tilts -> vecais dzelzstilts
Dzeržinska iela -> F. Dzeržinska iela
E. Smiltēna iela = Prūšu iela
E. Tēlmaņa iela = K. Ulmaņa gatve
EZP 3. ciemats = Vecdaugavā
Engelsa iela -> F. Engelsa iela
Ērgļu iela = J. Asara iela
F. Dzeržinska iela = A. Saharova iela
F. Engelsa iela = Stabu iela
Fenikss = Rīgas vagonbūves rūpnīca RVR
Fīlipa iela = Kapteiņu iela
Fon der Golca gatve = Aspazijas bulvāris
Frunzes iela = Sadovņikova iela
G. Gailes iela = Ūnijas iela
Gagarina iela -> J. Gagarina iela
Galvenais pasts = Aspazijas bulvāra un K. Barona ielas stūrī
Gorkija iela = K. Valdemāra iela
Gorkija tilts = Vanšu tilts
Grāvesmuižas iela = Pārslas iela
Hitlera iela -> Ā. Hitlera iela
Imantas bulvāris = Anniņmuižas bulvāris
"Interprego" -> veikals "Interprego"
J. Gagarina iela = Ropažu iela
J. Petersa iela = Kleistu iela
Jachtkluba iela = A. Sakses iela
Jaunais parks = Grīziņkalns
Jaunāsmuižas iela = Viskaļu iela
Jelgavas šoseja = Vienības gatve
Jerjomenko iela -> A. Jerjomenko iela
Kara hospitālis -> stacija "Kara hospitālis"
Karlīnes iela = Miera ielas sākumposms
Kārļa iela = 13. janvāra iela
Kārļa tirgus = Centrāltirgus
Ketlera iela = Kokneses prospekts
Kijevas iela = Katoļu iela
Koka tilts = apmēram tag. Vanšu tilta vietā
Koka (Lībekas) tilts = 1920. gados apmēram tag. Akmens tilta vietā
Kolhoznieku iela = Centrāltirgus iela
Komarova prospekts = Kurzemes prospekts
Komjaunatnes krastmala = 11. novembra krastmala
Komunāru bulvāris = Kalpaka bulvāris
k/t "Liesma" = Vienības gatvē 30
Kuģubūves iela = M. Rinkas iela
Kultūras un atpūtas parks = Mežaparks
Kuzņecova fabrika = Keramika
Ķeizardārzs = Viestura dārzs
Ķeizarmežs = Mežaparks
Ķengarags = galapunkts "Keramika" (līdz 1940. gadiem)
Lāču iela = Miera ielas beigu posms
Latgales iela = Maskavas iela
Lībekas tilts = tag. Akmens tilta vietā
Lidosta = "Spilve" (aut. Nr. 29.,30.), "Rīga" (aut. Nr. 22)
Lielais pumpis = atradās Brīvības ielā pie Tallinas ielas
Lielāsmuižas iela = Dzirciema iela
"Liesma" -> k/t "Liesma"
Lopkautuves iela = pretī Rankas ielai Ganību dambim pa labi
Ļeņina iela = Kaļķu iela, Brīvības bulvāris, iela un gatve
M. Biķernieku iela = tag. Biķernieku ielas sākumposms
Majakovska bulvāris = Raņķa dambis
Mazais riņķis = gar Centrāltirgu un pa Maskavas, 13. janvāra un Prāgas ielām
Nameiša bulvāris = Raņķa dambis
Nikolaja iela = K. Valdemāra iela
Oktobra tilts = Akmens tilts
Oskara iela = Mūkusalas iela
Oškalnu stacija = Zemitānu stacija
Ozolmuižas iela = Ozolnieku iela
P. Stučkas iela = Tērbatas iela
Padomju bulvāris = Aspazijas un Z. A. Meierovica bulvāri
Pasts -> Galvenais pasts
Pavlova iela = Višķu iela
Pelšes iela -> R. Pelšes iela
Petersa iela -> J. Petersa iela
Pilotu iela = Meža iela
Planetārijs = Katedrāle
Pleskavas iela = Marijas un A. Čaka ielas
Plosta iela = Piestātnes iela
Plosta tilts = tag. Akmens tilta vietā
Pontonu tilts = vispirms tag. Akmens tilta vietā, no 1957. gada starp Rīgas pili un Balasta dambi
Porcelāna un fajansa fabrika = Keramika
Prefektūra = tag. Policijas pārvalde Aspazijas bulv. un 13. janvāra ielas stūrī
Provodņiks = Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca RER
R. Pelšes iela = Tēriņu iela
RTU - Tehniskā universitāte
Radiotehnikas iela = Mūkusalas iela
Rēveles iela = Tallinas iela
Revolūcijas iela = Matīsa iela
Rīga I = tag. Centrālā stacija
"Rīgas manufaktūra" = "Juglas manufaktūra"
Rumpmuižas iela = A. Deglava iela
Rundenes iela = Ebreju iela
Sarkanā Gorka = Maskavas un Daugavpils ielu stūrī
"Sarkanā tekstilniece" = atradās Šampēterī ?
"Sarkanais kvadrāts" = "Kvadrāts" Baltijas gumijas fabrika
Sarkanarmijas iela = Bruņinieku iela
Siena tirgus = Daugavas krastmalā pretī Centrāltirgus zivju paviljonam
Smiltēna iela -> E. Smiltēna iela
Solitūde = šeit Beberbeķu ielas galapunkts
stacija "Kara hospitālis" = Brasas stacija
Stahanoviešu iela = Slāvu iela
Strazdumuiža = šeit Jugla
Stučenko iela -> A. Stučenko iela
Suvorova iela = K. Barona iela (tramvaji), Marijas un A. Čaka ielas (trolejbusi)
Šoneru iela = Uzvaras bulvāris
Šulcmuižas iela = Saulgožu iela
Švarcmuižas iela = Melnsila iela
Teātra bulvāris = Aspazijas bulvāris
Tēlmaņa iela -> E. Tēlmaņa iela
Tereškovas iela -> V. Tereškovas iela
Tilzītes gatve = Vienības gatve
Totlēbena bulvāris = Kalpaka bulvāris
Trešais ciemats = Vecdaugavā
1905. gada parks = Grīziņkalns
Unions = VEF
Uzvaras iela = Uzvaras bulvāris
V. Knoriņa iela = Salaspils iela
V. Tereškovas iela = Buļļu iela
Vairogs = Rīgas vagonbūves rūpnīca RVR
Valdemāra ielas loks = loks pa Noliktavas, Muitas un Citadeles ielām, arī Drāmas teātra galapunkts
Vazas iela = Ezermalas iela
Vecā Jelgavas iela = Jelgavas iela
vecais dzelzstilts = atradās blakus dzelzceļa tiltam
Vecmīlgrāvja 4. līnija = A. Dombrovska iela
veikals "Interprego" = Marijas ielas un Raiņa bulvāra stūrī
Zemgales tilts = Vecais dzelzstilts

Pēcvārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajās tabulās (tādas, kādas tās patreiz ir) ir iekļauta visa būtiskā informācija, kura man ir bijusi zināma, papildināta ar to, ko izdevās pēdējā pusotra gada laikā atrast internetā. Galvenokārt tās bija man līdz tam nezināmas kartes, kā arī senu avīžu izraksti no LNB Digitālās bibliotēkas.
Tabulās centos koncentrētā (bet ceru, ka pārskatāmā) veidā hronoloģiski ietvert pārskatus par visiem Rīgas pilsētas satiksmes maršrutiem un to izmaiņām - gan to pagarināšanu, saīsināšanu, galapunktu pārvietošanu, slēgšanu, kā arī nozīmīgākās maršruta izmaiņas, kad tas devās pa citām ielām. Sīkākas, mazsvarīgākas trases izmaiņas tabulās nav ietvertas. Tur, kur man nebija zināmi precīzi datumi, ar atsauču palīdzību centos kaut aptuveni noteikt arī to, kuros gados tas viss ir noticis.
Protams, šīs tabulas nebūt nav pilnīgas un visvairāk trūkst tieši precīzākas informācijas par maršrutu izmaiņu datumiem. Par to liecina arī lielais daudzums jautājuma zīmju tabulās. Gandrīz nekādas informācijas man nav arī par Rīgas pilsētas satiksmi 1990. - 1994. gados, kad notika daudzas būtiskas izmaiņas. Tāpat tabulās vispār nav iestrādāti arī maršruta taksometri - tag. maršruta autobusi.
Noteikti vēl ir daudzas Rīgas kartes un shēmas, kuras neesmu redzējis, tāpat milzīgs daudzums precīzas informācijas būtu atrodams arī avīzēs pēc 1950. gada, piemēram "Cīņā", "Rīgas Balsī" uc., kuras, diemžēl man ir gluži nepieejamas, jo nedzīvoju Rīgā, bet LNB Digitālajā bibliotēkā internetā tās nav pieejamas. Te nu ir liels darba lauks nākošajiem Rīgas pilsētas satiksmes vēstures faniem un pētniekiem, ja tādi atradīsies.
Lai viņiem šo darbu atvieglotu, un tā nebūtu vēlreiz jāpēta tas, kas jau ir padarīts, es pats tagad gribētu digitalizēt ( cik nu laiks, spēki un veselība atļaus) un pēc tam ievietot šeit kā pielikumu savus pagaidām ar roku rakstītos izrakstus no kartēm, kuros būs ne tikai detalizēti maršrutu apraksti ar visām ielām, pa kurām tie ir iezīmēti, bet arī mani komentāri neskaidrību gadījumā. Tas, protams, ir darbs vismaz vairāku mēnešu garumā.
Un pēc tam būtu iespējams domāt arī par rakstu veidošanu Vikipēdijas lapās par atsevišķiem pilsētas satiksmes maršrutiem, vismaz tur, kur būs vairāk precīzu datu.
O. Kubīks