Dalībnieks:Laine.zvaigzne/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Datu privātums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu privātums ir jēdziens kas ir attiecināms uz Informācijas Tehnoloģijām (IT) un tiek saistīts ar to, kādus datus organizācija vai persona caur datorsistēmu var nodot trešajām pusēm.

Privātums internetā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas Savienotajās Valstīs(ASV) tiesību akti par datu privātumu ir ieviesti nozaru veidā, kas nozīmē, ka katrs likums vai atbilstības regulējums ir izveidots, reaģējot uz vajadzībām kādā konkrētā nozarē vai uz noteiktu iedzīvotāju daļu. Piemēram -

  • Bērnu tiešsaistes privātuma aizsardzības likums jeb Children’s Online Privacy Protection Act(COPPA) - ļauj vecākiem kontrolēt to, ko informācijas tīmekļa vietnēs var savākt no saviem bērniem.
  • Elektronisko komunikāciju Pivātuma likums jeb Electronic Communications Privacy Act (ECPA) - paplašina valdības ierobežojumus pa vadiem, ietverot elektronisko datu nosūtīšanu.
  • Video privātuma aizsardzības likums jeb Video Privacy Protection Act - novērš nelikumīgu indivīda personiski identificējamas informācijas izpaušanu, kas izriet no tās nomas vai iegādes kā audiovizuālo materiālu.[Privātums 1]

Katra darbība, kas tiek veikta internetā, tiek fiksēta, iegūstot informāciju par darbības veicēju. Parasti tā ir datora IP adrese un meklētās informācijas dati. Tas nozīmē, ka ir vigli iespējams noskaidrot, ko katrs lietotājs ir apskatījis, kādas darbības veicis. Vispasaules tīmeklis ir vieta, kur nekad nevar būt drošs, kādi dati tiek iegūti un kur tie nokļūst, kā arī, kādiem nolūkiem tie var tikt izmantoti, tāpēc katrs pats atbild par saviem datiem, kas tiek ievietoti tīmeklī un būt informētiem par iespējamām sekām.

Fizisko personu datu aizsardzības likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu privātums Latvijā tiek daļēji aizsargāts ar fizisko personu datu aizsardzību likumu. Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Likums sevī ietver šādus aspektus - fiziskas personas dati drīkst tikt izmatoti tikai tādos gadījumos, ja ir fiziskās personas piekrišana, fiziskās personas datu apstrādes mērķis un datu pieprasītāja nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese.[1]

Kaut gan dati tiek aizsargāti ar likumu, interneta resursos katra persona pati izlemj, kādus datus ir publicējusi un, līdz ar to, rēķinās ar iespējamajām sekām un tālāko datu izplatīšanu. Ar brīdi, kad dati tiek publicēti publiskai piekļuvei, parsona ir izlēmusi šos datus padarīt neaizsargātus un viegli ievainojamus. Lai dati nenoplūstu, tos sūtot pa elektroniskām saitēm, tiek izmantota dažāda datu šifrēšana un aizsardzība.

Datu šifrēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu šifrēšana ir viens no veidiem, kā sagalbāt datu privātumu un nodrošināt datu slepenību. Tiek izmantotas dažādas šifrēšanas metodes, kas pārveido oriģinālos datus pēc noteikta algoritma vai shēmas, tādējādi padarot tos nelasāmus, līdz ar to ļaujot datus droši nosūtīt pa elektroniskajiem kanāliem. Pat ja dati tiek pārtverti, ir ļoti grūti vai pat neiespējami atšifrēt oriģinālos datus, ja nav zināma šifrēšanas metode. Datu šifrēšanu var iedalīt vairākos veidos - Vēsturiskajā un Modernajā, Simetriskajā un Asimetriskajā šifrēšanā.

Vēsturiskā šifrēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs šifrēšanas metodes tika izmantotas agrāk, veicot šifrēšanu uz papīra. Šajā kategorijā var iekļaut Rot 13 un Rail Fence Cipher.

Modernā šifrēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modernā šifrēšana tiek izmantota elektroniska formāta datu šifrēšanai, to var iedalīt simetriskajā(Privātās atslēgas kriptogrāfija) un asimetriskajā(Publiskās atslēgas kriptogrāfija).

Simetriskā šifrēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī metode strādā pēc principa - vien atslēga šifrēšanai un atšifrēšanai. Tas nozīmē, ka tekstu var atšifrēt visi, kam ir atslēga. Nedroša metode, jo atslēgu viegli var iegūt personas, kam nevajadzētu to iegūt, tādējādi iegūstot datus un tālāk izmantojot tos ļaunprātīgos nolūkos. Lai saglabātu drošību, atslēga ir jātur slepenībā un tai jābūt pieejamai tikai tām personām, kuras savā starpā komunicē, izmantojot konkrēto šifrēšanas atslēgu. Piemēri - DES and AES.

Asimetriskā šifrēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā metodē šifrēšanai tiek izmantots atslēgu pāris. Viena atslēga tiek izmantota šifrēšanai, otra - atšifrēšanai. Šifrēšanai tie izmantota publiskā atslēga - tā ir pieejama visiem, kas vēlas šifrēt datus. Privātā atslēga ir pieejama tikai saņēmējam, kuram šie dati ir jāatšifrē, lai iegūtu sākotnējo datu jēgu un kontekstu.[2] Asimetriskās šifrēšanas netode patērē daudz vairāk laika, nekā simetriskā šifrēšana, tāpēc, jo lielāks ir šifrējamo datu apjoms, jo vairāk laika tiks patērēts. Šī metode ir efektīva, ja ir nepieciešams šifrēt nelielu datu apjomu, un pārsvarā metode tiek izmantota, lai šifrētu simetriskās šifrēšanas rezultāta atslēgu.[3] Piemēri - Diffle-Hellman, DSA un RSA.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Kļūda atsaucē: <ref> tags exist for a group named "Privātums", but no corresponding <references group="Privātums"/> tag was found, or a closing </ref> is missing

  1. «Fizisko personu datu aizsardzības likums». Skatīts: 03.01.2016.
  2. https://en.wikipedia.org/wiki/Cipher. Skatīts: 30.12.2015.. Tukšs vai neesošs |title=
  3. https://en.wikipedia.org/wiki/Public-key_cryptography Skatīts 03.01.2016.