Dalībnieks:Laurarvvg/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka Laurarvvg smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
Samtenes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Iedalījums | Iedalījums |
|---|---|
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Samtenes (Tagetes) |
Samtenes, sauktas arī par studentu puķēm vai turku neļķēm, pieder pie samteņu ģints (Tagetes) un asteru dzimtas. [1]Samtenes ir viengadīgs augs. Veidne:Samtenes:Saturs
Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atklātās un saulainās vietās samteņu sēklas izplatās diezgan ātri, tāpēc tās nosauktas par godu etrusku pusdievam, kurš esot izlecis no uzartas zemes. To sākotnējā izcelsmes vieta ir Amerikas tropiskās un subtropiskās klimata joslas, tādēļ arī samtenes nav ziemcietīgs augs.[2]
Samtenes dārzā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Samteņu īpatnējā smaka atbaida daudzus augiem kaitīgus kukaiņus un iznīdē augsnēs dzīvojošās nematodes. Tāpat samtenes pievilina gliemežus, kuriem šīs puķes ļoti garšo. Ja sakņu dārzā tiks iestādītas samtenes, kultūraugus noteikti izdosies labāk pasargāt no gliemežiem,proti, tie ēdīs samtenes, bet pārējos augus neaiztiks.[2] Samtene palīdzēs augt tomātiem, gurķiem, puķu stādiem.[3]
Vislabāk samtenēm patīk dārza saulainākās vietas, bet pilnīga ēna un pārmērīgs mitrums samtenēm neder. Augsnei nav jābūt ļoti bagātai ar barības vielām, bet jābūt caurlaidīgai. Pārmērīgi mēslotas samtenes attīstīs leknas lapas, bet daudz ziedu neveidos.[2]
Dārza izdaiļošanai iemīļotas gan zemās, gan augstās samtenes. Zemās samtenes vairāk izmanto apmalēm, jo tās nezaudē savu formu. Griešanai izmanto augstās, pildītās samtenes. Grieztie ziedi turas līdz pat 3 nedēļām.[4]
Dažu samteņu sugu nosaukumi un raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Stāvā samtene (Tagetes erecta)- stāvajai jeb augstajai samtenei izaudzētās šķirnes un hibrīdi raksturīgi ar 20-80 cm augstu augumu, stingriem, noturīgiem dzinumiem. Lapas- plūksnainas, lapu- maliņas zobotas. Ziedi- dzelteni, oranži, sakopojušies ļoti greznos kurvīšos pa vienam dzinumu galos. Hibrīdās šķirnes un to grupas: 'Riesen Perfecta', 'Vanilla' F1, 'Double Eagle' F1, 'Doubloon' F1, 'Gold Sovereign' F1, 'Antigua' F1, 'Discovery' F1, 'Inca' F1, 'Lady' F1, 'Atlantis' F1.
- Smalklapu samtene (Tagetes tenuifolia)- savvaļā sastopama Meksikā. Veido 20-30 cm augstu krūmiņu, kas sastāv no smalkiem dzinumiem, kuri ir bagātīgi zaroti, taisni, stingri, vertikāli. Lapas vairākkārt plūksnaini dalītas, sīkas. Ziediņi - 1,5-2 cm diametra kurvītī. Zied ļoti bagātīgi, nepārtraukti, ilgstoši, no jūnija līdz rudens salnām. Jutīgas pazeminātā temperatūrā.
- Izplestā samtene (Tagetes patula)- izplestā jeb zemā samtene veido 5-40 cm augstu augumu no stāviem vai paciliem, stipri zarotiem dzinumiem. Lapas ir mazākas nekā stāvajai samtenei (Tagetes erecta), bet tāpat plūksnaini dalītas, ar zobotu lapas apmali. Šim augam izteiktāka specifiskā smarža nekā pārējiem. Ziedi- dzelteni, oranži, sarkanbrūni, vienkrāsaini vai divkrāsaini, sakopoti kurvīšos pa vienam dzinumu galos. Gan vienkārši, gan pildīti ziedi 2-3 cm diametrā. Zied no jūnija līdz rudens salnām. Pildīto ziedu šķirnes un to grupas:'Bonanza', 'Boy', 'Hero', 'Janie' un 'Aurora'. Vienkāršo ziedu zemo samteņu šķirnes: 'Granada','Red Marietta' un šķirņu grupa 'Disco'. Labas dobēm un balkonu noformēšanai. [5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ārējais resurss
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Ārējais resurss
- ↑ Ārējais resurss
- ↑ Nina Berga. Puķkopība. Turgeņeva iela 19, Rīga : Zinātne, 1996. ISBN 5-7966-1115-1.
- ↑ Ilmārs Birulis. 400 puķes Latvijā. Dzirnavu iela 21, Rīga : AS Lauku Avīze, 2007. ISBN 978-9984-542-24-9.