Valsts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par administratīvi teritoriālu vienību. Par citām jēdziena Valsts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes - teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), armija, tiesas, policija un citi.

Mūsdienās gandrīz visa planētas sauszeme ir sadalīta valstīs. Vienīgi Antarktīda nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni 200 valstis.

Nosaukuma cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu vārds "valsts" ir tās pašas cilmes kā vārds "valdīt" un pēc lietojuma ir ar līdzīgu nozīmi kā mūsdienu lietuviešu valodas vārds valstybė un somu valodas valtio. Sākotnēji vārdu "valsts" lietoja viena kunga varai pakļauta novada vai pagasta apzīmēšanai, tāpat kā vēl tagad to lieto krievu valodā (волость - pagasts) un igauņu valodā (vald - pagasts). "Latvju Dainās" atrodamas tautasdziesmas, kas liecina par šo seno nozīmi: "Triju kungu valstis jāja, Mani vienu lūkotiesi: Ūzenieki, mūrenieki, Vilcenieku darbenieki" (Nr. 10861)[1]

Vēl 18. un 19. gadsimtā ar vārdu "valsts", īpaši Vidzemes guberņas latviešu apgabalos, apzīmēja dažāda līmeņa pārvaldes, pievienojot tam attiecīgo apzīmētāju - ne tikai "ķeizara valsts" (impērija), "ķēniņa valsts" (karaliste), "lielkunga valsts" (hercogiste), bet arī "baznīcas valsts" (draudze) un "muižas valsts" (muižas novads). [2]

Vēsturiskās valsts formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts Senajos laikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajos laikos valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija grieķu polisas, tirānija un demokrātija. Arī Senā Roma pārdzīvoja karalistes, republikas un impērijas periodus. Senajā Ēģiptē valsts veidošanos centralizētas monarhijas veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt irigācijas sistēmas izveidošanu Nīlas ielejā.

Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī Kartāga. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas - sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu tiesnešu - šofītu (angļu shofet) pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par oligarhiju, tad impēriju.

Valsts Viduslaikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts Jaunajos laikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunajos laikos, 16.-17. gs., valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai 19. gadsimtā. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar nāciju vai tautu etniskā kontekstā, kā ar valdošo dinastiju vai konkrētu sabiedrības grupu ekonomiskajām interesēm vai varu kā tādu.

Valsts mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās pastāv vairāk nekā 200 valstu, no tām 193 valstis ir ANO dalībvalstis, bet Vatikāns un Palestīnas Valsts ir ar ANO novērotājvalsts statusu.

Daļa ANO dalībvalstu atzīst arī šādas valstis:

Kalnu Karabahas Republikas, Piedņestras Moldāvu Republikas un Somālilendas Republikas suverenitāti neatzīst neviena ANO dalībvalsts. Pastāv arī citas starptautiski neatzītas valstis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvju dainas. 1.-6.sējumi. Sakārtojis Krišjānis Barons. Rīga, 1894-1915
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. sējuma 479-480 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]