Dalībnieks:Putni/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka Putni smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
Mākslīgā dzemde ir tehnoloģiska ierīce, kura nodrošina grūtniecību ārpus dzemdes (ektoģenēzi) tiem organismiem, kuriem normālā gadījumā jāiznēsā embriju iekšēji[1].
Mākslīgajai dzemdei, kā dzemdes aizvietotājai, varētu būt vairāki pielietojumi,piemēram, nodrošināt embrija iznēsāšanu pāriem un personām, kam nav iespējas bērnu iznēsāt pašiem. Tā varētu tikt izmantota arī priekšlaicīgi dzimušiem bērniem.[2]. Mākslīgā dzemde varētu palīdzēt samazināt riskus, kas saistīti ar dzemdībām un grūtniecību, kā arī būtu alternatīva situācijai, kad sieviete vēlas bērnus un vienlaicīgi grib veidot karjeru. Iespējams, mazāk svarīga būtu sievietes iespēja nepārtraukt fiziskas aktivitātes, alkohola lietošanu, smēķēšanu.
Šobrīd vairākas zinātnieku grupas aktīvi strādā pie mākslīgās dzemdes izveidošanas. Zinātnieki no Filadelfijas jau ir izstrādājuši ārpus dzemdes inkubāciju, kuru izmanto aitu embriju attīstības pētījumos. Embriju ievieto konteinerā ar dzemdes šķidrumu ķermeņa temperatūrā, un tam caur katetru piegādā ar skābekli bagātinātas asinis.[3] Kembridžā izstrādāts caurspīdīgs, elastīgs polimēru un kolagēna slāņu salikums, kurš ir bioloģiski un ķīmiski aktīvs. Kornela Universitātes pētniece Helēna Hung Čing Lī (Helen Hung-Ching Liu), kas pēta, kā palīdzēt sievietēm, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj ieņemt bērnu, veikusi pētījumus ar peļu embrijiem līdz pēdējai attīstības stadijai, izmantojot ģenētiski modificētu ārpusdzemdes maisu. Nesen šī zinātniece ar savu komandu veica pētījumu, kur cilvēka embrijs mākslīgajā dzemdē attīstījās 10 dienas. Pašlaik cilvēka embriji laboratorijā tiek audzēti tikai līdz divām nedēļām, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem[4] [5].
Sastāvdaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai mākslīgā dzemde strādātu, ir nepieciešams to apgādāt ar barības vielām un skābekli, kā arī nodrošināt atkritumvielu izvadīšanu. Būtu nepieciešams arī nodrošināt attīstībai piemērotu konteineru, kur ievietot augli.
Ētiskās problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No vienas puses šāda tehnoloģija palīdzētu neauglīgiem pāriem, viendzimuma pāriem, sievietēm, kas nespēj iznēsāt bērnu, iegūt pēcnācēju bez surogātmātes palīdzības. Šādā mākslīgā dzemdē bērnu neapdraudētu narkotiku vai cigarešu dūmu kaitīgā iedarbība. Vēl šādā veidā varētu attīstīt t.s. dizainētos bērnus ar ģenētiskiem uzlabojumiem.
Tomēr mākslīgā dzemde rada arī dažādas ētiskas, juridiskas un sociālas problēmas. Galvenās raizes ietver jautājumi par to, kas ir "dzīvība", "cilvēks", "embrijs", "dabīgs", "māte"? Kas notiks ar cilvēku reprodukciju, ja abi dzimumi ziedos savas dzimumšūnas un bērns attīstīsies mākslīgajā dzemdē? Vai sievietēm vēl būs nepieciešams pašām iznēsāt bērnu? Kurš noteiktu vai sievietei pašai jāiznēsā bērns? Kā izmainās mātes un bērna saikne, ja bērns tiek nošķirts no mātes mākslīgajā dzemdē?[6]
References[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Bulletti, C.; Palagiano, A.; Pace, C.; Cerni, A.; Borini, A.; De Ziegler, D. (2011). "The artificial womb". Annals of the New York Academy of Sciences. 1221: 124–128. doi:10.1111/j.1749-6632.2011.05999.x. PMID 21401640.
- ↑ http://beforeitsnews.com/science-and-technology/2013/10/the-artificial-womb-is-born-and-the-world-of-the-matrix-begins-2647320.html?currentSplittedPage=0
- ↑ https://www.theatlantic.com/health/archive/2017/04/preemies-floating-in-fluid-filled-bags/524181/
- ↑ https://rewire.news/article/2012/02/23/what-do-artificial-wombs-mean-women/
- ↑ http://beforeitsnews.com/science-and-technology/2013/10/the-artificial-womb-is-born-and-the-world-of-the-matrix-begins-2647320.html?currentSplittedPage=0
- ↑ https://rewire.news/article/2012/02/23/what-do-artificial-wombs-mean-women/