Pāriet uz saturu

Embrijs

Vikipēdijas lapa
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā

Embrijs (grieķu: embryon — ‘dīglis’)[1] ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas). Augu embrijus dažreiz sauc par aizmetņiem. Embrija sākotnējo stadiju — šūnu grupu ar dobumu vidū — sauc par dīgli. Daudziem bezmugurkaulniekiem un zemākajiem mugurkaulniekiem olā esošie barības vielu krājumi ir nepietiekami pilnīgai embrija attīstībai, tādēļ, lai izveidotos pieaudzis organisms, nepieciešama vēl viena īpaša attīstības stadija — kāpurs, kurš spēj patstāvīgi baroties. Placentārajiem zīdītājiem, tai skaitā cilvēkam, embriju pēc tā visu orgānu sistēmu izveidošanās sauc par augli. Augļa barošanos, elpošanu un atkritumvielu izvadīšanu nodrošina placenta. Cilvēka embriju dēvē par augli apmēram no 9 nedēļu vecuma.[2]

Zinātni, kas pēta organismu sākotnējo attīstību, sauc par embrioloģiju.

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 193. lpp.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 473. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]