Dalībnieks:RuncZ/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dravnieks apskata bišu stropu

Biškopība jeb dravniecība, ir lauksaimniecības nozare, kurā biškopji, dravnieki jeb bitenieki nodarbojas ar bišu dzimtas kukaiņu (parasti medus bišu) audzēšanu dažādu to produktu iegūšanai. Parasti bites tiek turētas mākslīgajās ligzdās - stropos, kurus izvieto tieši šim nolūkam paredzētā teritorijā - dravā. Galvenais biškopības produkts ir medus, bet no bitēm iegūst arī bišu vasku, ziedputekšņus, propolisu u.c. produktus. Tāpat bites izmanto dažādu augu apputeksnēšanai, kā arī pavairošanai pārdošanas nolūkos.

Cilvēki medu no savvaļas bitēm iegūst jau vismaz 15 tūkstošus gadu, bet kultivēt tās sāka ap 3000. gadu pirms mūsu ēras. Vienkārši stropi un dūmekļi ir atrasti faraona Tutanhamona kapenēs. Tikai 18. gadsimtā eiropiešu sapratne par bišu saimēm un bioloģiju attīstījās tiktāl, ka bija iespējams izgatavot stropu ar pārvietojamām kārēm, kas kļuva par pamatu modernajai biškopībai.

Biškopības vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji bišu produkti tika iegūti medību ceļā - atrodot bišu ligzdu un no tās izņemot šūnas ar medu. Bites šādā gadījumā tika "nomierinātas" ar dūmiem un tas nereti noveda pie saimes bojāejas. Pirmās liecības par biškopību mākslīgos stropos ir atrodamas no apmēram 3000. gada pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē. Arī citās senajās civilizācijās (Ķīnā, Indijā u.c.) ir atrastas ap to pašu laiku veidotas rakstiskas liecības par bišu produktu izmantošanu pārtikā un dziedniecībā. [1]

Viduslaikos kristīgajās zemēs ar biškopību pārsvarā nodarbojās garīdznieki klosteros un abatijās, jo tas viņiem ļāva ievākt bišu vasku kas plaši tika izmantots sveču ražošanā. Medus, savukārt, tika plaši izmantots alkoholiskā medalus ražošanā, īpaši reģionos, kur klimatisko apstākļu dēļ nebija pieejamas vīnogas un vīns.

18. un 19. gadsimtā biškopība piedzīvoja vairākus attīstības etapus, kad attīstījās dravošanas metodes, darbarīki un stropu dizains. Divi nozīmīgākie tā laika atklājumi ir pārvietojamo kāru strops, kurā bites stiprināja kāres pie iepriekš sagatavotiem pārliktņiem, un apkāru strops, kurā šūnas jau atradās tikai iepriekš speciāli sagatavotu koka rāmīšu iekšpusē.

Biškopība mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bišu produkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ziedonis Ritmanis, "Medus un citi biškopības produkti", Rīga : Nordik, 2004. 13. lpp. ISBN 9984-751-14-7

w:lv:Kategorija:Biškopība