Pāriet uz saturu

Strops

Vikipēdijas lapa
Bišu stropi

Bišu strops ir cilvēku darināts medusbišu miteklis, izveidots, lai varētu iegūt bišu sakrāto medu un citus biškopības produktus. Parasti vienā stropā uzturas viens bišu spiets. Stropi tiek veidoti, lai vieglāk būtu ievākt medu. Bites var uzbrukt, ja to strops tiek apdraudēts.

Moderno stropu visbiežāk sastopamās sastāvdaļas:

  • grīda, kas var būt noņemama, gan savienota ar peru korpusu. Latvijas stāvstropiem un citiem populārākajiem stropiem grīdas ir noņemamas, savukārt vecākas konstrukcijas stropiem — Dadana-Blata, Auzukalna u.c. grīdas parasti nav noņemamas. Nenoņemama vai arī speciāli nostiprināta grīda parasti atvieglo stropa pārvadāšanu, ja tas ir apdzīvots ar bitēm. Noņemama grīda var atvieglot atdaleņu veidošanu, kā arī saimju apvienošanu. Izšķir sieta grīdas — nesen piedāvāts modernizācijas risinājums Varoa ērču skaita mazināšanai, kā arī vienlaidus grīdas. Sieta grīdu trūkumi ir grūtāka spietu ķeršana, papildus detaļas, kas nozīmē augstākas stropa izgatavošanas izmaksas. Sieta grīdu cerētā priekšrocība samazināt Varoa ērču skaitu nav pierādījusies. Atkarībā no stropa tipa, grīdā var būt iestrādāta skreja (piemēram, Langstrota stropos, bet ne Latvijas stāvstropos);
  • peru telpa — viena vai vairākas, parasti nosiltinātas telpas peru rāmīšu ievietošanai.
  • magazīna — medus rāmīšu telpa, kurā parasti izmanto samazinātus rāmīšus, tādējādi samazinot šīs daļas svaru.
  • jumts — plakans, vienslīpju vai divslīpju jumts, kas visbiežāk pārklāts ar skārdu vai cita veida noturīgu materiālu. Jumts var būt gan vēdināms, gan nevēdināms (kondensācijas stropos) un to bieži vien siltina, īpaši ja atsevišķi netiek izmantots spilvens. Langstrota stropos izmanto plakanu jumtu bez siltinājuma un ar minimālu pārkari. Lai palielinātu stropa kalpošanas ilgumu, izmanto plakanu teleskopisku jumtu ar vidēji lielām pārkarēm vai arī vienslīpju vai divslīpju jumtu ar lielām pārkarēm. Jumta izmēri var ierobežot stropa pārvadāšanu papildus aizņemtās telpas dēļ, tāpēc šādos gadījumos izmanto speciālus pārvadāšanas jumtus, lai kravas telpā ietilptu lielāks stropu skaits. Nozīmīgs ir arī jumta svars un tas, cik ergonomiski to iespējams satvert, samazinot laiku un slodzi katra stropa apskatei/manipulācijām. Vecāka tipa stropiem — Dadana-Blata, bet īpaši guļstropiem, jumti ir savienoti ar stropa korpusu ar eņģēm, kas atvieglo to pacelšanu, vienlaicīgi sarežģī stropa izgatavošanu un atsevišķos gadījumos padara grūtāk manipulējamus — magazīnas uzlikšanu un noņemšanu. Liela vēja laikā stropa jumtus var noraut, tāpēc to nostiprināšanai izmanto krampīšus, stieples, vai arī virs tiem novieto akmeni.

Vēsture Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā līdz 19. gadsimta beigām biškopji daudz izmantoja bluķu stropus, taču vienlaicīgi sāka izmantot arī modernus stropus ar izņemamiem rāmīšiem. Sākotnēji izmantoja Berlepša, Kovana, Levicka, Dadana—Blata un citu konstrukciju stropus, līdz pakāpeniski Latvijā vairums biškopju pārgāja uz Dadana—Blata tipa stropiem. Šos stropus vēlāk uzlaboja Pēteris Rizga un tika radīts Latvijas stāvstrops ar vairākiem uzlabojumiem, salīdzinot ar klasiskajiem Dadana—Blata stropiem, piemēram noņemama grīda, vairāku medus magazīnu izmantošanas iespēja un 45 mm biezuma rāmīši.

Latvijas stāvstrops ir visizplatītākais stropa veids Latvijā, taču tam ir vairāki trūkumi — magazīnu svars, kas var radīt muguras traumas, stropa kopējie izmēri un svars, kas apgrūtina šo stropu pārvietošanu, kā arī daudzo detaļu skaits (bez medus magazīnām jāizmanto arī stropa gredzeni), kas jāpārvieto, strādājot ar šiem stropiem, tādējādi palielinot nepieciešamo laiku darbā ar katru stropu.

Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien vairāk tiek izmantoti daudzkorpusu un putupolistirola stropi.

Vēsture Igaunijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī Igaunijā līdz 19. gadsimta beigām plaši izmantoja bluķu stropus vai arī medu un vasku ievāca no bišu apdzīvotiem dobumiem mežā, kas bija iezīmēti ar atpazīšanās zīmēm. Atšķirībā no Latvijas, kur nostiprinājās Dadana-Blata standarta izmēri, Igaunijā plašāk tika izmantots Igaunijas standarta strops (sākotnēji Tartu strops), kurā rāmīšu izmēri ir 414 × 277 mm, kas ir līdzīgi Čehijā, Šveicē un citur izmantotiem izmēriem un ir nedaudz šaurāki salīdzinot ar Dadana-Blata rāmīšiem.