Dalībnieks:S Andzela/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka S Andzela smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
ASV 1974. gadā tika nodibināta komisija, kuras uzdevums bija risināt dažādus ar bioētiku saistītus jautājumus, kas būtu jāņem vērā veicot biomedicīnas pētījumus ar cilvēku iesaisti. Komisijas izveides iemesli bija skandāli par ētikas pārkāpumiem pētījumos ar cilvēku iesaisti, piemēram, Taskīgī eksperimentā, Viens no komisijas pamatuzdevumiem bija formulēt bioētikas pamatprincipus. Sākotnēji tika izvirzīti trīs bioētikas principi – autonomijas, taisnīguma un laba darīšanas princips. Vēlāk komisija nolēma pievienot arī ceturto – nekaitēšanas principu. Izvērsti šos principus 1979. gadā ir analizējuši bioētiķi Toms Bīčems un Džeimss Čildress grāmatā "Biomedicīnas ētikas principi"[1]
- Autonomijas princips, nosaka, ka ir obligāti jārespektē autonomas personas izvēle.
- Laba darīšanas princips – visām darbībām ir jābūt vērstām uz situācijas uzlabošanu.
- Nekaitēšanas princips nosaka, ka ir jānodrošina, lai ieguvumi un riski būtu līdzsvaroti.
- Taisnīguma princips nosaka, ka sadalījumam starp ieguvumiem un riskiem ir jābūt taisnīgam.
- ↑ Beauchamp TL, Childress J. Principles of biomedical ethics. New York: Oxford University Press, 1st ed, 1979; 5th ed, 2001.