Dalībnieks:Sarmite/Smilšu kaste
Sarmite/Smilšu kaste[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zināšanu pārvaldība (angļu: Knowledge management) ir pamats organizācijas zināšanu radīšanai, iegūšanai, uzkrāšanai, analīzei un efektīvai izmantošanai, kas ietver sevī zināšanu koplietošanu, ar mērķi radīt papildus vērtību organizācijai.
Zināšanu pārvaldības sistēmai nepieciešams savienot cilvēkus ar uzņēmuma zināšanām, informāciju, datiem, ekspertiem un ekspertīzēm īstajā laikā un vietā [46, 132], kā arī savienot ārējo vidi ar organizāciju [46, 141]. Nogādāt uzņēmuma intelektuālo kapacitāti uzņēmuma zināšanu darbiniekiem, kas ikdienā pieņem lēmumus, nosaka uzņēmējdarbības veiksmi un papildu peļņu vai neizdošanos un bankrotu [39, 1].
Viens no zināšanu pārvaldības uzdevumiem ir nodrošināt zināšanu kodēšanu tādā formā, lai būtu iespējams pārraidīt un saglabāt to, kas citādi tiek pazaudēts. Tā ir cilvēku resursu pārvēršana intelektuālos aktīvos – dokumentos, rasējumos, programmās, datos, procesos, izgudrojumos – un vēlāk intelektuālajā īpašumā – patentos, autortiesībās, preču zīmēs, tirdzniecības noslēpumos [18].
Zināšanu pārvaldība apvieno visu, kas atbalsta zināšanu vadības procesu: sākot no speciālas korporatīvas kultūras izstrādāšanas organizācijā un beidzot ar speciāliem rīkiem, kas tiek uzstādīti organizācijas datoros. Korporatīvas kultūras izstrādāšana organizācijā veicina darbiniekus dalīties ar zināšanām, kopīgi lietot citu cilvēku zināšanas, bet rīki atbalsta zināšanu pārvaldības procesus, tādējādi veidojot kopējo Zināšanu pārvaldības sistēmu.
Zināšanu pārvaldības atslēga organizācijā ir vajadzīgo zināšanu piegāde vajadzīgā brīdī, vajadzīgajiem darbiniekiem. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk strādāt kopā, izmantojot augošos informācijas apjomus un pārvaldot tos.
Zināšanu pārvaldības virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zināšanu pārvaldībā var izmantot divas pieejas uz objektu orientēto un uz procesu orientēto.
Uz objektu orientētā pieeja zināšanas uzskata kā objektu, kas var būt identificēts un ar ko var darboties informācijas sistēmas. Uz objektu orientētais virziens fokusējas uz informācijas vadības sistēmām, mākslīgā intelekta izmantošanu, re-inženieriju (angļu: Reengineering), grupprogrammatūru, tādiem zināšanu produktu izplatīšanas mehānismiem kā dokumenti un tādiem jēdzieniem kā zināšanu pārnese. Šo virzienu dēvē par zināšanu pārvaldības informācijas tehnoloģiju virzienu jeb informācijas pārvaldību.
Uz procesu orientētā pieeja zināšanas uzskata par procesu, kas ir sarežģītu un mainīgu prasmju un pieredzes veidošanās kopums. Šis virziens fokusējas uz cilvēku vadīšanu, individuāla cilvēka prasmju un uzvedības novērtēšanu, mainīšanu un uzlabošanu, sadarbības un mācīšanās procesu veicināšanu. [11;48]
Sadalot uz objektu vai procesu orientētās pieejas individuālo vai organizācijas zināšanu perspektīvā, tiek iegūta zināšanu pārvaldības virzienu matrica.
