Laiks ir darbības vārda gramatiskā kategorija ar trim dalījumiem: tagadne, pagātne un nākotne.[1] Ar to tiek izteikta darbības attieksme pret runas brīdi vai arī kādas citas darbības laiku.
Latviešu valodā ir triju laiku (tagadne, pagātne, nākotne) sistēma. Katrā laikā ir vienkāršā un saliktā laika forma, tādējādi latviešu valodā ir seši laiki: vienkāršā tagadne, vienkāršā nākotne, vienkāršā pagātne, saliktā tagadne, saliktā nākotne un saliktā pagātne. Seši laiki pastāv gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā.
Ar darbības vārdu tagadnē tiek apzīmēta darbība, kas notiek runas momentā, pašlaik. Ar darbības vārdu pagātnē tiek apzīmēta darbība, kas ir notikusi pirms runas momenta. Ar darbības vārdu nākotnē tiek apzīmēta darbība, kas notiks pēc runas momenta.
