Darba ražīgums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Darba ražīgums ir darba efektivitātes rādītājs, kas rāda noteiktā laika periodā uz vienu strādājošo saražotās produkcijas daudzumu.[1] Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu, jo vairāk produkcijas tiks saražots. Kāpināt darba ražīgumu ir ieinteresēti gan strādnieki, gan darba devēji, gan arī valsts.[2]

Darba ražīgumu izsaka kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem.

Faktori, kas veicina darba ražīguma pieaugumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izmantotā ražošanas tehnoloģija

Tehnoloģija ir ražošanā izmantoto zināšanu, līdzekļu (izejvielu, iekāru, darbarīku), metožu un paņēmienu kopums.

Tehnoloģijas būtiski mainīja konveijera, pusvadītāju, personālo datoru, mobilo telefonu izgudrošana.[3] Tās būtiski arī mainīja darba tirgu un cilvēku roku darbu aizstāja automatizētas ierīces.[4]

  • Darba organizācija

Darba organizācijas lielo nozīmi parādīja zinātnieks I. Ņūtons. Pēc savu atklājumu veikšanas karaliene viņu iecēla par naudas kaltuves vadītāju. I. Ņūtons ar tiem pašiem strādniekiem tajās pašās telpās, izmantojot tos pašus darbagaldus, bet tikai mainot darba organizāciju, spēja septiņas reizes palielināt monētu ražošanu.

  • Darba dalīšana un specializācija

Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums preces izgatavošanā. Darba dalīšana palīdz pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk.

Ar specializāciju saprot situāciju, kad ražošanā tiek ievadīts daudz dažādu resursu, bet gala produkts ir viendabīgs. Specializēties var dažādi cilvēki, reģioni, valstis.

  • Strādājošo izglītība un kvalifikācija

Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas - līdz ar to strādniekam jābūt lietas kursā par notikušajām izmaiņām. Tas izvirza prasību strādājošiem mācīties visa mūža garumā. Tikai tā var likt lietā tehnoloģijas priekšrocības.

  • Stimuli jeb ieinteresētība darbā

Labākais stimuls tirgus ekonomikā ir darba alga. Izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēmu, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Darba ražīgums | Naudas skola».
  2. Mihails Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati. Rīga : "Izdevniecība RaKa", 2008. 110. lpp.
  3. Mihails Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati. Rīga : "Izdevniecība RaKa", 2008. 111. lpp.
  4. «Tehnoloģijas izaicina darba tirgu».
  5. Siņicins Mihails. Biznesa ekonomiskie pamati. Rīga : "Izdevniecība RaKa", 2008. 112. lpp.