Strādāšana

Strādāšana jeb darbs ir mērķtiecīga materiālu vai garīgu vērtību radīšana, kas apmierina indivīda vai sabiedrības vajadzības. Ja vērtības tiek radītas kādā noteiktā saimniecības nozarē, darbs var būt algots, darbiniekam par to saņemot algu. Atalgojumu var ietekmēt dažādi iemesli, piemēram, saražotās produkcijas daudzums, darbā pavadīto stundu skaits, paveiktā darba kvalitāte, darba devēja peļņa vai atalgojuma politika. Ekonomikā darbs ir viens no ražošanas faktoriem.

Teorētiskais ietvars

Darbs tiek analizēts dažādos ekonomiskās domas virzienos:

Klasiskā ekonomika (ā. Smits, D. Rikardo) uzskatīja darbu par galveno vērtības avotu. Šajā skatījumā darba daudzums, kas nepieciešams preces ražošanai, nosaka tās vērtību.
Marksisms uzsver darba izšķirošo lomu ražošanā un uzskata, ka preces vērtību nosaka sabiedriski nepieciešamais darba laiks. Darbs tiek aplūkots arī kā atsvešinātības avots kapitālistiskajā sabiedrībā.
Neoklasiskā ekonomika koncentrējas uz darba pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, apskatot to darba tirgus kontekstā, kur svarīga ir reālā alga, produktivitāte un robežprodukta teorija.

Darba veidi

Darbu var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem:

pēc fiziskā vai garīgā rakstura;
pēc kvalifikācijas: kvalificēts, daļēji kvalificēts, nekvalificēts;
pēc nozares: rūpniecība, lauksaimniecība, pakalpojumi u. c.;
pēc attiecībām ar darba devēju: algots darbs, pašnodarbinātība, brīvprātīgais darbs.

Darba tirgus

Darba tirgus ir mehānisms, kur darba ņēmēji piedāvā savu darbu, bet darba devēji to pieprasa. Galvenie darba tirgus elementi:

alga — samaksa par darbu;
nodarbinātība — cilvēku skaits, kas aktīvi strādā;
bezdarbs — ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars, kuri nespēj atrast darbu;
darba produktivitāte — saražotās produkcijas daudzums uz vienu darbinieku vai nostrādāto stundu.

Darbs un pievienotā vērtība

Ekonomikā darbs rada pievienoto vērtību, pārveidojot izejvielas vai informāciju par produktiem un pakalpojumiem ar lielāku ekonomisko nozīmi. Šī pievienotā vērtība ir pamats gan IKP aprēķiniem, gan uzņēmumu ienākumu analīzei.

Darba ekonomika

Darba ekonomika ir ekonomikas apakšnozare, kas pēta darba piedāvājumu, pieprasījumu, algu veidošanos, darba migrāciju, nodarbinātības politiku un citas ar darbu saistītas parādības. Tā analizē arī sociālās sekas, piemēram, ienākumu nevienlīdzību, diskrimināciju un darba apstākļu ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti.

Darbs mūsdienu ekonomikā

21. gadsimtā darbu ietekmē vairāki faktori:

tehnoloģiskā attīstība – automatizācija un mākslīgais intelekts maina darba raksturu;
globalizācija – starptautiskā konkurence un darba vietu pārvietošanās;
digitalizācija – pieaug attālināts darbs, jauni nodarbinātības veidi (platformu ekonomika, freelance);
zaļā ekonomika – jauni darbi vides ilgtspējas jomā.