Daviņu Lielais akmens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daviņu Lielais akmens
Daviņu Lielais akmens
Daviņu Lielais akmens (Latvija)
Daviņu Lielais akmens
Daviņu Lielais akmens
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Bērzaines pagasts, Valmieras novads, Latvija
Koordinātas 57°37′36″N 25°12′41″E / 57.6267°N 25.2115°E / 57.6267; 25.2115Koordinātas: 57°37′36″N 25°12′41″E / 57.6267°N 25.2115°E / 57.6267; 25.2115
Izmēri
Augstums 1,40 m
Garums 4,00 m
Platums 2,80 m
Tilpums 25 m3
Apkārtmērs 14,50 m
Oficiālais nosaukums: Daviņu Lielais akmens - kulta vieta
Aizsardzības numurs 2416
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Daviņu Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā uz austrumiem no Vākšēniem, Kauliņupītes labajā krastā.

Tas ir 4,00 metrus garš, 2,80 metrus plats un 1,40 metrus augsts akments, kuram virspusē izveidoti 35 noapaļoti dobumiņi līdz 15 centimetriem diametrā un līdz 7 centimetriem dziļumā. Šādi akmeņi ir raksturīgas kulta vietas Ziemeļeiropā. Tiek uzskatīts, ka pie šādiem akmeņiem vismaz no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. notika mirušo un auglības kulta rituāli (pēc citām versijām iedobumi ir ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem novērojumiem, kā mūzikas instruments vai akmens pulvera iegūšanai).

Daviņu Lielais akmens ir pirmais šāda veida akmens, kas atklāts Latvijas teritorijā. To 1925. gadā atklāja Latvijas pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls, gan ievērojot tikai 15 bedrītes. 1980. gadā akmeni apsekoja Juris Urtāns, bet 2008. gadā Latvijas petroglifu centra dalībnieki.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]