Valmieras novads

Valmieras novads
	Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Valmiera
Kopējā platība:	2 947,9 km2
• Sauszeme:	2 833,1 km2
• Ūdens:	114,8 km2
Iedzīvotāji (2024):	50 283
Blīvums (2024):	17,7 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei)
Teritoriālās; vienības:	5 pilsētas un; 26 pagasti:
Mājaslapa:	www.valmierasnovads.lv
	Valmieras novads Vikikrātuvē

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Valmiera, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads un Strenču novads. Robežojas rietumos ar Limbažu novadu, dienvidos ar Cēsu un Smiltenes novadiem, austrumos ar Valkas novadu, kā arī ziemeļos ar Igaunijas Valgas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Novada centrs atrodas Valmieras valstspilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Valmieras novadā kopumā ietilpst 26 pagasti, 5 novada pilsētas un 1 valstspilsēta, kas ir sadalīti 7 apvienībās. Kā atsevišķš iedalījums tiek iedalīta Valmieras valstspilsēta:^[3]


Apvienība	Centrs	apvienībā ietilpstošās vienības	iedzīvotāju skaits	platība, km²
Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība	Brenguļi	Brenguļu pagasts, Kauguru pagasts, Trikātas pagasts	3023	300,7
Burtnieku apvienība	Burtnieki	Matīšu pagasts, Vecates pagasts, Burtnieku pagasts, Rencēnu pagasts, Valmieras pagasts, Ēveles pagasts	3964	702,6
Kocēnu apvienība	Kocēni	Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts, Zilākalna pagasts	5758	498,9
Mazsalacas apvienība	Mazsalaca	Mazsalacas pilsēta, Mazsalacas pagasts, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts	2806	417,4
Naukšēnu apvienība	Naukšēni	Ķoņu pagasts, Naukšēnu pagasts	1559	280,7
Rūjienas apvienība	Rūjiena	Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Rūjienas pilsēta, Vilpulkas pagasts	4564	352,8
Strenču apvienība	Strenči	Jērcēnu pagasts, Plāņu pagasts, Sedas pilsēta, Strenču pilsēta	2810	375,5

Daba

Novada centrālo un rietumu daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenums, austrumos Sedas līdzenums un dienvidaustrumos Trikātas pacēlums. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine, dienvidrietumos Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnis (Zilais kalns 127 m) un Gaujas senleja. Ap Burtnieku ezeru izplatīti drumlini, ziemeļos arī osi. Ģeoloģiski novadā dominē vidusdevona nogulumi.^[4] Derīgie izrakteņi: māls (Planči, Burtnieki, Jumaras krastos), grants un smilts (Bāle-Bērziņi, Ķoņi, Unguriņi, Oliņas), saldūdens kaļķi, kūdra (Sedas, Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.^[4]^[5] Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.^[5]^[6] Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.

Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.^[4]

Upes

Novads atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lielākās upes:

Gaujas baseins — Gauja, Abuls, Strenčupīte, Lisa, Nigra, Vija (robežupe ar Valkas novadu).
Salacas baseins — Salaca, Seda, Rūja, Briede, Ramata, Iģe (robežupe ar Limbažu novadu).

Ūdenstilpes

Lielākie ezeri: Burtnieks 40 km², Ramatas Lielezers 1,6 km², Vaidavas ezers 0,9 km².^[6]

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša p.m.ē.^[6] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu un latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.^[6] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	55 634	—
1959	57 037	+0.10%
1967	65 129	+1.67%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	66 503	+0.17%
1989	70 789	+0.63%
2000	67 433	−0.44%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	57 854	−1.38%
2021	51 092	−1.24%

Lielākās apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Valmieras novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[7]^[8]
1.	Valmiera	Pilsēta	—	24 750
2.	Rūjiena	Pilsēta	—	2799
3.	Valmiermuiža	Ciems	Valmieras	2392
4.	Seda	Pilsēta	—	1207
5.	Mazsalaca	Pilsēta	—	1165
6.	Strenči	Pilsēta	—	1062
7.	Kocēni	Ciems	Kocēnu	949
8.	Zilaiskalns	Ciems	Zilākalna	742
9.	Naukšēni	Ciems	Naukšēnu	651
10.	Rencēni	Ciems	Rencēnu	493
11.	Matīši	Ciems	Matīšu	442
12.	Mūrmuiža	Ciems	Kauguru	440

Nacionālais sastāvs

Valmieras novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[9]

Latvieši (43346)			85.6%
Krievi (4432)			8.7%
Baltkrievi (838)			1.7%
Ukraiņi (614)			1.2%
Poļi (334)			0.7%
Lietuvieši (218)			0.4%
Čigāni (157)			0.3%
Igauņi (54)			0.1%
Ebreji (2)			0.0%
Cita un neizvēlēta (664)			1.3%

Pašvaldība

Pamatraksts: Valmieras novada dome

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Johans Heinrihs Rozenplenters (Johann Heinrich Rosenplänter, 1798—1846), vācbaltiešu/igauņu literāts
Johans Eduards Erdmanis (Johann Eduard Erdmann, 1805—1892), filozofs
Jūlijs fon Ekards (Julius Albert Wilhelm von Eckardt, 1836—1908), žurnālists un diplomāts
Georgs fon Petersens (Georg von Petersenn, 1849—1930), mūzikas teorētiķis
Jānis Krodznieks (Jānis Krīgers, 1851—1924), vēsturnieks
Konstantīns Pēkšēns (1859—1928), arhitekts
Ādams Butuls (1860—1938), ārsts
Jāzeps Vītols (1863—1948), komponists
Ādams Alksnis (1864—1897), mākslinieks
Kārlis Baltiņš (1873—1939), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
Jānis Endzelīns (1873—1961) valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā
Arturs Alberings (1877—1934), agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks
Kārlis Reinholds Zariņš (1879—1963), diplomāts
Francis Balodis (1882—1947), arheologs un eģiptologs
Jānis Muncis (1886—1955), scenogrāfs un teātra režisors
Pēteris Oliņš (1890—1962), diplomāts
Gustavs Ērenpreiss (1891—1956), uzņēmējs
Aleksandrs Mežciems (1891—1960), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks. Latvijas Universitātes Ķirurģijas klīnikas asistents
Alfreds Jēkabs Bērziņš (1899—1977), politiķis un sabiedrisks darbinieks
Jānis Daliņš (1904—1978), soļotājs
Andrejs Kampe (1905—1942), diplomāts
Jānis Dimza (1906—1941), vieglatlēts
Aleksis Dreimanis (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs
Velta Rūķe-Draviņa (1917—2003), valodniece un folkloriste
Ruta Birgere (1924—2019), aktrise
Visvaldis Lācis (1924—2020), politiķis un publicists
Harijs Liepiņš (1927—1998), aktieris, Tautas skatuves mākslinieks
Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un dejas pedagogs
Andris Ārgalis (1944), politiķis
Mihails Gruzdovs (1953), režisors
Guntis Indriksons (1955), VDK virsnieks, uzņēmējs un futbola funkcionārs
Arturs Maskats (1957), komponists
Andris Piebalgs (1957), politiķis
Ģirts Ķesteris (1964), aktieris
Liene Šomase (1986), dziedātāja un mūziķe
Māris Štrombergs (1987), BMX riteņbraucējs
Oskars Melbārdis (1988), bobslejists
Oskars Ķibermanis (1993), bobslejists