dbm
dbm (database manager) ir datubāzes dzinējs (database engine), ko 1979. gadā radīja Kens Tomsons. To izplatīja AT&T.
dbm atbalsta jebkādus datus ar vienu primāro atslēgu (primary key), glabājot vairākas vērtības noteikta izmēra apgabalos jeb angliski bucket, respektīvi dbm glabā atslēgas/datu pārus, ko saista jaucējfunkcija (hash function).
Dati tiek organizēti pēc extendible hashing veida sistēmas, kurās bucket tiek izvietoti kā koka (tree) struktūras lapas, bet atslēgas jaucējsumma tiek izmantota pareizās koka lapas atrašanai un tālākai meklēšanai atbilstošajā bucket. Sākotnēji ir tikai viens bucket, bet vērtību skaitam sasniedzot limitu to pārdala uz pusēm. Tas pats notiek ar visiem pārējiem bucket, ja tajos vairs nav brīvas vietas. Pateicoties šim aspektam dbm veida datubāzes sākotnēji aizņem maz vietas.
dbm un tā paveidi nav relacionālas DB, tādēļ tām ir ierobežots pielietojums, salīdzinot ar RDBMS, taču lasīšanas ātrdarbība un vienkāršība ir nodrošinājusi, ka tās turpina lietot.
dbm pēcnācēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- gdbm: GNU projekta dbm implementācija
- QDBM: Quicker Database Manager, to 2003. gadā radīja Mikio Hirabayashi, QDBM licence ir LGPL
- Tokyo Cabinet: QDBM reimplementācija, ko 2007. gadā veica Mikio Hirabayasi, arī LGPL
- Kyoto Cabinet: dbm reimplementācija, ko 2009. gadā veica Mikio Hirabayasi, tās licence ir GPL
- Berkeley DB: BSD projekta ietvaros izstrādāta DB, lai aizstātu dbm, patlaban pieejama zem FSF apstiprinātās Sleepycat licences vai arī iegādājoties komerciālu licenci no Oracle.